Autors: Dainis Lemešonoks
Tas ir Austrumeiropas fenomens, ka cilvēks, esot jau ar vienu kāju cietumā, var kļūt daļai sabiedrības par pielūgsmes objektu. Mēs šajā ziņā neesam gluži unikāli – kaut ko līdzīgu tagad piedzīvo Rumānija, Bulgārija, intervijā norāda 14.Saeimas vēlēšanu uzvarētājs Kurzemē Māris Kučinskis no partijas Apvienotais saraksts.
– Nedomāju, ka jaunajā Saeimā neies tik traki, kā šajā. Toreiz ne tikai ap 60 procentiem nomainījās deputātu sastāvs, bet apmēram tāda pati daļa atnāca uz sev neredzētu algu paaugstinājumu. Tagad Saeimā ienāks cilvēki ar pieredzi – vai jau ir bijuši parlamentā, vai guvuši to citur. Protams, tur būs arī pilnīgi nezināmie «tumšie zirdziņi» – gan Progresīvie, gan Rosļikova kompānija, kurus vēl neviens nezina.
– Kādas ir jūsu paša domas par nākotni, ko mums noteicis 1.oktobris?
– Parlaments savu darbu nesāks no nulles, un mani vairāk satrauc, kā mēs izvilksim šo mēnesi vēl 13.Saeimā. Tik daudzi ir zaudējuši vēlēšanās – vai viņi atturēsies no kārdinājuma «ja nav man, lai nav nevienam»? Savā laikā tā gandrīz pensiju sistēmu iznīcināja.
Iepriekšējā nedēļā aizejošie deputāti jau paguva «atstāt atvadu sveicienu» 14.Saeimai, nobalsojot par dīvaino projektu «Skultes gāzes terminālis». Lielākā daļa, šķiet, pat nesaprata, par ko viņi balso. Vēl šis tas, visticamāk, būs drīz jālabo.
Par nākotni. Mēs, «Apvienotais saraksts», stingri turamies pie savas programmas uzstādījumiem un tagad, pirmajās sarunās par koalīciju, tos «liekam galdā». Mēs nebūsim kaut kāds iepriekšējās valdības turpinājums, kad visi sasēžas pa [iegūtām ministru] vietām un rušinās tikai pa savu apcirkni. Vai, vēl vairāk, tikai «dīlo» [tirgojas – red.] par savām biznesa interesēm.
Mūsu interesēs ir veidot ātru, dinamisku valdību, kas piesaista ekspertus un sadarbojas gan ar uzņēmējiem, gan pašvaldībām. Tādu, kas atjauno to, kas ticis noārdīts, un rada valstij jaunu atspērienu. Jo mums būs jāizdzīvo divi grūti gadi – šī ziema un nākamā –, kamēr nostablizēsies energoresursu piegādes. Turklāt mēs esam saslēgti vienotā tīklā.
Mums pašiem ir jāatbrīvojas no Krievijas gāzes, jāatrod cits kurināmais par labu cenu, jānojauc nozarē birokrātijas šķēršļi. Taču esam ļoti atkarīgi no Eiropas tirgus, un, ja [energokrīzes dēļ] sašūpojas Vācija, mūsu eksporta galvenais galamērķis, tad… Katru dienu ir jābūt modriem ne tikai drošības jautājumos, jo karš nebeidzas, bet arī ekonomiskajos.
Mūsu nostāja – ja Vienotība ir uzvarējusi, tad tai pienākas pirmais piegājiens valdības veidošanā. To neviens nevar noliegt. Jautājums vien, vai Krišjānis Kariņš var būt citādāks, nekā viņš bija šajā valdībā?
– Jūsu nupat pateikto var saprast arī tā: esat gatavi čakarēt valdības veidošanas sarunas, lai pats AS ar savu Ministru prezidenta kandidātu jaunās sarunās «sēstos galda galā»!
– Nē, nē un nē! Mēs respektējam vēlētāju izvēli, netaisāmies kaut ko «čakarēt». Mēs tikai valdības deklarācijā iespiedīsim savus prioritāros punktus un savus risinājumus, kā tos īstenot.
Vēl, par nākotni domājot, man ir kas sakāms par zaļajiem zemniekiem. Ziniet, arī mānīšanās var būt kampaņas taktika, taču tas ir Austrumeiropas fenomens, ka cilvēks, esot jau ar vienu kāju cietumā, var kļūt daļai sabiedrības par pielūgsmes objektu. Mēs šajā ziņā neesam gluži unikāli – kaut ko līdzīgu tagad piedzīvo Rumānija, Bulgārija.
Šoreiz ZZS tika ievēlēta ar krievvalodīgo balsīm. Es nezinu, kā tādēļ jūtas Zemnieku savienības biedri. Mēs, aizgājušie, bijām ļoti korekti pret bijušajiem frakcijas kolēģiem – Uldis Augulis taču bija manas valdības ministrs! Neapsaukājām debatēs visādos vārdos… Taču es viņiem vaicāju: kā jūtaties, ja esat vairs ne «zaļi», bet «sarkani»? Ne tikai sabiedrošanās dēļ ar sociāldemokrātiem, vairāk tādēļ, ka par ZZS balsoja tie, kuri novērsās no Saskaņas. Man atbildēja, ka jūtoties labi. Neesot nozīmes līdzekļiem, tikai mērķim. Vai atkal sēdēt opozīcijā ir mērķis? Ja tā, tad tur neko vairs nevar palīdzēt.
