Pirms piektdien, 11.augustā, plānotajām sarunām par valdības nākotni Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA) varētu būt skeptiski noskaņotas par vismaz daļu no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) piedāvātās amatu rotācijas.
Patlaban gan vēl nav droši zināms, vai AS un NA būtu izlēmušas lielā mērā nepiekrist premjera amatu rotācijas priekšlikumam.
Ja rīt AS un NA gadījumā nepiekristu nozīmīgai daļai no valdības vadītāja prezentētā plāna, tādā situācijā – kā izskan gan publiski, gan arī neoficiāli –
Kariņš procesa “beigu posmā” varētu demisionēt, lai pavērtu ceļu jaunai valdībai ar Zaļo un zemnieku savienību un Progresīvajiem.
Ja situācija patiesi nonāktu līdz demisijai, vēl nav droši zināms, kurā dienā tā notiktu.
Situāciju varētu ietekmēt gan rītdien pušu iespējamie paziņojumi, gan plānotās sarunas.
Iepriekš jau vēstīts, ka valdību veidojošās partijas – NA un AS – vienojušās par kopīgu nostāju saistībā ar Kariņa piedāvāto rotāciju.
Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) medijiem atklāja, ka partijām ir skaidra pozīcija un ir saskaņots vēstījums, kuru gan pagaidām politiķis neatklāj.
Par abu partiju redzējumu plānots informēt piektdien, 11.augustā, sasauktajā preses brīfingā. Tas sāksies īsi pirms partiju tikšanās ar Kariņu – plkst.8.50 Ministru kabineta ēkā.
Piektdien paredzētas Jaunās vienotības (JV) tikšanās gan ar AS, gan NA pārstāvjiem, kurās Kariņš sagaida atbildi, vai partijas piekrīt ministru amatu rotācijai un memoranda prioritātēm.
Tikšanās plānotas gan pulksten 9.00 gan pulksten 10.00 Ministru kabinetā, Kariņam atsevišķi tiekoties gan ar AS, gan ar NA.
Lai valdība strādātu dinamiskāk, Kariņš rosina NA politiķim Rihardam Kolam ieņemt ārlietu ministra amatu, AS pārņemt Ekonomikas ministrijas un JV – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību.
Tāpat JV no NA pārņemtu Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja amatu.
Kariņš AS un NA arī aicina noslēgt memorandu, kurā 2024.gada budžeta sagatavošanā koalīcija atteiktos no visām ministriju jaunu politiku iniciatīvām. Līdz ar to budžeta sagatavošanā un pieņemšanā tiktu ņemtas vērā tikai valdības kopējās prioritātes – aizsardzība, sabiedriskā kārtība un drošība, veselības aprūpe un izglītība.
Ministru prezidents tāpat piedāvā vienoties, ka līdz 2023.gada beigām tiks panākta vienošanās par veselības pakalpojumu tīklu, kā arī izglītības kvalitātes nodrošināšanu un skolu tīklu. Tāpat Kariņš piedāvā vienoties par risinājumu darbaspēka trūkuma novēršanai, neapdraudot nacionālas valsts attīstību, un pieņemt nepieciešamos lēmumus par kapitāla tirgus attīstību, iesaistot lielos valsts uzņēmumus.
Gadījumā, ja NA vai AS atteiktos no šī piedāvājuma, tad premjers būtu gatavs sākt sarunas par citas valdības veidošanu ar ZZS un Progresīvajiem.