Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Krievijas kaujās rūdītie algotņi Vāgnera grupa ir rokas stiepiena attālumā, un Baltkrievija militārās mācībās grabina ieročus pie Lietuvas robežas.
Lieki teikt – Lietuvas valdība, no kuras puse šobrīd atrodas atvaļinājumā, ir kā uz nažiem, un darbavietās palikušie ministri izvērtē dažādas iespējas un scenārijus, kas ļautu cīnīties ar kašķīgo kaimiņu turpat aiz robežas.
Slēgt robežu visu 678 kilometru garumā vai aizvērt dažus robežpārejas punktus?
Sekot Polijas piemēram, un nosūtīt vairāk karavīru robežas stiprināšanai vai paļauties uz robežsardzi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ar ko Lietuvas valdība un Seims, kura rudens sesija sāksies vien septembra sākumā, cenšas tikt galā.
Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Laurīns Kašcūns (Laurynas Kasčiūnas) sacīja: “Vāgnera grupas, kas ir pasludināta par teroristisku organizāciju, klātbūtne maina situāciju, un man šķiet, ka parlamentā tiek veidots lēmums, kas tiks apstiprināts 10.septembrī, kad sāksies jaunā rudens sesija.”
Saskaņā ar Transporta un sakaru ministrijas izstrādāto valdības lēmuma projektu, Lietuva apsver iespēju no 15.augusta slēgt divus no sešiem kontrolpunktiem uz robežas ar Baltkrieviju – Tverečos un Šumskā.
Tādā gadījumā satiksme no abiem slēgtajiem punktiem tiks novirzīta uz Medininku robežkontroles punktu,
kas ir lielākais un tehniski vislabāk aprīkotais robežkontroles punkts, tajā ir arī rentgena pārbaudes sistēmas.
Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta komandieris Rustams Ļubajevs (Rustamas Liubajevas) paziņojis, ka atbalstīs vairāk nekā divu robežkontroles punktu slēgšanu. Viņš 8.augustā LRT TV sacīja: “Kā robežsardzes komandieri vai likumsargājošās iestādes pārstāvis es atbalstu vēl vairāku robežkontroles punktu slēgšanu, jo tas ļautu mums samazināt, teiksim tā, nevēlamu personu plūsmu.”
Ļubajevs norādīja, ka tehniski robežkontroles punktu slēgšana būtu ļoti vienkārša.
Galīgo lēmumu šajā jautājumā pieņems valdība.
Nacionālās drošības un aizsardzības komisija 9.augustā apsprieda arī priekšlikumu Baltkrievijas pilsoņiem piemērot tādus pašus ierobežojumus, kādi pašlaik ir spēkā attiecībā uz Krievijas pilsoņiem.
Iekšlietu ministra vietnieks Vitālijs Dmitrijevs (Vitalij Dmitrijev) norādīja, ka ministrija saskata jēgu šādam lēmumam, taču pamatā tas ir politisks jautājums.
Baltkrievijas pilsoņi, kuri vēlas ierasties Lietuvā, jau tiek pakļauti padziļinātai pārbaudei,
tāpēc salīdzinoši lielam skaitam baltkrievu tiek liegta ieceļošana Lietuvā.
Opozīcijas deputāts Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) pēc komisijas sēdes sacīja, ka vāgneriešu ierašanās Baltkrievijā rosinājusi diskusijas par stingrākām sankcijām pret tās pilsoņiem, taču piebilda, ka lēmums nevar tikt pieņemts automātiski.
Tikmēr opozīcijā esošās Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības deputāts Daiņus Gaižausks (Dainius Gaižauskas) atzina, ka diskusija par šo jautājumu ir nepieciešama, jo ministru kabinetam nav vienprātīga viedokļa.
Deputāts nosodīja aizsardzības ministru Arvīdu Anušausku (Arvydas Anušauskas) par “nespēju” sniegt konkrētu informāciju par to, kā Lietuva gatavojas stāties pretī draudiem, ko rada algotņu izvietošana Baltkrievijā. “Mēs esam atzinuši, ka Vāgnera grupa ir teroristiska organizācija, kas nozīmē, ka tās radītais risks un draudi ir arī citāda rakstura, ne tikai militāri… Ministrs neatbildēja uz jautājumu, kā mēs esam sagatavojušies, kādas ir mūsu iespējas, vai mēs vispār esam gatavi un tamlīdzīgi… Viņš var neko neteikt pats sev, bet sabiedrība ir jāinformē, jo viņš ir ministrs… Vispirms, viņam ir jāparedz visbīstamākās situācijas un lielākie draudi, jāpieņem lēmumi un jāinformē Nacionālās drošības un aizsardzības komisija un sabiedrība par iespējamajiem draudiem.
Tātad, mūsu ministrs ir ļoti lēns,” sacīja Gaižausks.
Tomēr, runājot par attieksmi pret baltkrieviem, premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) nevilcinās ar atbildi: “Manuprāt, tagad tam ir daudz iemeslu.”
Spēkā esošais likums līdz 2024.gada 3.maijam ierobežo Lietuvas vīzu un elektroniskā rezidenta statusa piešķiršanu gan krieviem, gan baltkrieviem, bet Krievijas pilsoņiem ir noteikti papildu ierobežojumi ieceļošanai Lietuvā, nekustamā īpašuma iegādei, un viņu pieteikumi uzturēšanās atļauju saņemšanai Lietuvā tiek uz laiku noraidīti. Lai gan Seims samazināja ierobežojumus baltkrieviem, Šimonīte norādīja, ka tagad situācija ir “būtiski mainījusies”.
Šimonīte sacīja: “Galvenais, kas mainījās pēc vāgneriešu dumpja, ir tas, ka Lukašenko nolēma savā valstī ielaist teroristisku organizāciju… Skaidrs, ka tas maina kopējo skatījumu uz situāciju un izpratni par riskiem.”
Valdības vadītāja gan uzsvēra, ka nepieciešami atvieglojumi režīma pretiniekiem un opozīcijas aktīvistiem.
Tieši to vēlas Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska.
9. augustā Cihanouska žurnālistiem Viļņā, kur dzīvo kopš 2020. gada beigām, sacīja, ka saprot Lietuvas bažas par draudiem no Minskas, taču lūdz Lietuvu pēc robežas slēgšanas parūpēties par humāno koridoru tiem, kas bēg no režīma represijām.
“Mēs saprotam draudus, ko Baltkrievijas režīms rada Lietuvai, jo viņi turpinās sūtīt aģentus, lai diskreditētu baltkrievus, radītu pretestību pret mums, pasliktinātu attiecības starp lietuviešiem un baltkrieviem un liktu lietuviešiem mūs uztvert kā draudus, nevis kā tos, kas iebilst pret režīmu,” viņa sacīja.
Cihanouska trešdien, kad tika atzīmēti trīs gadi kopš vēlēšanām, kas Baltkrievijā izraisīja plašus protestus, tikās ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu (Gitanas Nausėda), lūdzot viņam izprast to baltkrievu motīvus, kuri ir spiesti pamest savu valsti.
Opozīcijas līdere sacījusi: “Tā kā tiek apsvērta iespējamā atlikušo kontrolpunktu slēgšana, mēs runājam par nepieciešamību pilnībā novērst sankcionēto preču tranzītu, bet atstāt iespēju baltkrieviem pārvietoties.”
Oficiālā statistika liecina, ka
Lietuvā 2022.gadā vien Baltkrievijas pilsoņiem izsniegtas gandrīz 31 000 termiņuzturēšanās atļaujas.
Nausēda sacīja, ka pret Baltkrievijas pilsoņiem būtu jāpiemēro tādas pašas sankcijas kā pret krieviem, taču Seims pavasarī tā arī nepieņēma šadu lēmumu.
Attiecībā uz robežas stiprināšanu, Lietuva vēro Poliju, kas paziņojusi par 2000 karavīru izvietošanu uz robežas ar Baltkrieviju, lai apturētu nelegālo kustību un saglabātu stabilu situāciju. Tikmēr Lietuva joprojām nerīkojas.
BNN jau ziņoja, ka Anušausks uzstāj – valsts neatklās, kā tieši tiek stiprināta drošība uz robežas ar Baltkrieviju. Ministrs nesen publiski izteicās par Lietuvas plānotajām tanku iegādēm, un tika kritizēts par slepenas informācijas izpaušanu. Viņš Facebook ierakstā izklāstīja plānu iegādāties Leopard tankus no Vācijas, un skaidroja iemeslus šīm lēmumam.
