Latvija plāno līdz 2030.gadam nodrošināt vismaz 60% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru galapatēriņā, teikts atjaunotajā Nacionālā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) 2021.-2030.gadam.
Iepriekš 2019.gadā izstrādātajā plānā mērķis bija 50% atjaunojamās enerģijas īpatsvars galapatēriņā.
Tostarp atjaunojamās enerģijas īpatsvaram elektroenerģijai jāsasniedz 100%, siltumapgādei – 66,4%, transportā – 29%, ēkās – 65% , rūpniecībā – 73,1%, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – 30%.
Atjaunotais plāns paredz līdz 2030.gadam nodrošināt vismaz 5,5% (iepriekš bija 3,5%) moderno biodegvielu īpatsvaru Latvijas transporta enerģijas galapatēriņā.
Atjaunotajā plānā izvirzītie mērķi paredz par 17% (iepriekš bija par 6%) samazināt Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju apmēru darbībās, kas nav lielā enerģētika un rūpniecība, salīdzinot ar 2005.gadu.
Plāns arī paredz līdz 2030.gadam samazināt kopējo elektroenerģijas patēriņu līdz 44 717 gigavatstundām (GWh) no 50 088 GWh patēriņa 2022.gadā.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāvji norāda, plāna atjaunošana bija apjomīgs kopīgs darbs ar nozaru asociācijām un ministrijām. Trešdien, 12.jūnijā KEM to publicējusi tiesību aktu portālā, kur ar to var iepazīties ikviens interesents. NEKP projekta saskaņošana ilgs līdz 25.jūnijam.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka plāns ir skaidrs vektors klimata mērķu sasniegšanai un enerģētikas attīstībai nākotnē – izdevīga, pašu ražota, atjaunojamā enerģija iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Sākotnējais NEKP tika izstrādāts 2019.gadā – vēl pirms Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā. Melnis norāda, ka šie notikumi būtiski mainīja realitāti –energoresursu, īpaši atjaunojamo, lomu, ekonomisko situāciju, zaļo tehnoloģiju plašāku ienākšanu tirgū. Jūtamāki kļuvuši arī klimatisko apstākļu ekstrēmi, tostarp arī Latvijā.
Pēc saskaņošanas noslēgšanas gala NEKP versiju plānots iesniegt Ministru kabinetā līdz 30.jūnijam. Pēc valdības apstiprinājuma aktualizētais NEKP tiks iesniegts Eiropas Komisijai. Pāreja uz klimatam draudzīgu tautsaimniecību noris visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tamdēļ, lai to īstenotu saskanīgi, nacionālos plānus izstrādā katra dalībvalsts vienlaikus.
Lasiet arī: “Rail Baltica” projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts