«Latvija ir rādījusi piemēru citām Rietumu demokrātijām»

Valsts kanceleja ceturtdien, 23.februārī, ir izplatījusi Ministru kabineta paziņojumu, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu līdz tās uzvarai Krievijas uzsāktajā karā.

Tajā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, uzsverot šo Latvijas apņēmību, saka: «Rīt, 24.februārī, apritēs gads, kopš Krievija uzsāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Mēs redzam, ka šī gada laikā visa Rietumu pasaule, Eiropas Savienība, NATO, ir saliedējusies atbalstam Ukrainai.

Latvija ir viena no valstīm, kas ir sniegusi vislielāko atbalstu Ukrainai, proti, vairāk nekā 1% no valsts IKP.

Ukrainas tautu ir plaši atbalstījusi arī mūsu sabiedrība. Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.»

[Latvijas iekšzemes kopprodukts 2022.gadā, tam pieaugot par 1,8% pret iepriekšējo gadu, ir 40,5 miljardi eiro – BNN.]

Valdības paziņojumā ir uzsvērts, ka «Latvija ir rādījusi piemēru citām Rietumu demokrātijām – mūsu valsts sniegtā humānā, ekonomiskā un militārā palīdzība Ukrainai un ukraiņiem ir bijusi proporcionāli viena no lielākajām. Tās sniegšanā iesaistījusies gan valdība, gan nevalstiskais sektors un sabiedrība kopumā.»

Nodrošinot Ukrainas aizstāvībai nepieciešamo militāro tehniku un aprīkojumu – piemēram, bezpilota lidaparātus, helikopterus, haubices, ģeneratorus, apvidus auto un daudz ko citu –, Latvijas valsts un sabiedrība līdz šā gada februārim kopumā ir veltījusi šim mērķim vairāk nekā 380 miljonus eiro.

Tāpat sniegta humānā palīdzība, un ļoti nozīmīga bijusi sabiedrības iesaiste, Ukrainas iedzīvotājiem ziedojot gan naudu, gan preces un mašīnas, kā arī sniedzot patvērumu savās mājvietās un īpašumos. Valdība nodrošinājusi, ka līdz Ukrainas karavīriem un civiliedzīvotājiem tiek nogādātas medicīniskās iekārtas un medikamenti, autobusi un ģeneratori, atjaunotas nopostītās mājvietas un sniegts vēl cits nepieciešamais atbalsts vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā.

Palīdzība sniegta arī šeit, Latvijā. Ukrainas kara bēgļiem ierodoties Latvijā, tiem sākuma periodā tiek nodrošināta valsts apmaksāta izmitināšana. Tāpat Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ieradušies šeit, ir pieejamas pārtikas, higiēnas un saimniecības preču pakas. Iespējams pieteikties uz garantētā minimālā ienākuma pabalstu, nodarbinātības vai pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu un braukšanas maksas atvieglojumiem pašvaldībās. Īstenoti arī citi pasākumi, kas palīdz Ukrainas iedzīvotājiem iejusties Latvijā, turpināt šeit izglītošanos un profesionālo darbību.

[Ministru kabineta vietnes sadaļā Atbalsts Ukrainai – підтримка України tiek ziņots, ka no 2023.gada 1.janvāra tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri pieteiksies pagaidu aizsardzības statusa saņemšanai  Latvijas Republikā un šo statusu apliecinošam dokumentam, tiks izsniegta termiņuzturēšanās atļauja uz diviem gadiem.

Savukārt Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas pagaidu aizsardzības statusu Latvijā Republikā ir saņēmuši 2022.gadā, līdz 2022.gada 31.decembrim izsniegtās ilgtermiņa vīzas un termiņuzturēšanās atļaujas būs derīgas līdz 2024. gada 4.martam, neraugoties uz šajos dokumentos norādīto dokumenta derīguma termiņu.]

Paziņojuma noslēgumā valdība izsaka pateicību Latvijas pilsoniskajai sabiedrībai, kas izprot šī jautājuma nozīmīgumu un nesavtīgi, nenogurstoši iesaistās atbalsta sniegšanā Ukrainai.

Lasiet arī: Ukrainai nosūta pirmo Latvijā ražotas militārās tehnikas kravu, iegādātu par sabiedrības ziedojumiem

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas