Vēl ir pāragri runāt par konkrētu karavīru skaitu, ko Latvijas varētu sūtīt uz Ukrainu miera uzturēšanai, izriet no Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) sacītā preses konferencē pēc tikšanās ar Lietuvas premjeru Gintautu Palucku.
Vaicāta, vai un cik karavīrus Latvija būtu gatava sūtīt uz Ukrainu miera uzturēšanai, Siliņa skaidroja, ka ir jāsaprot, kāds būtu tā iespējamais formāts. “Ja tas ir NATO ietvars, tas ir vieglāk izdarāms, ir skaidrs, kāda ir komandstruktūra, kas vada šādus spēkus. Ja tas nav NATO ietvars, tad tā ir cita situācija, jāsaprot arī, kādas varētu būt mūsu karavīru drošības garantijas,” sacīja Siliņa.
Latvijas valdības vadītāja norādīja, ka par šo jautājumu Latvijā diskutēts arī ar militārpersonām.
Viņa uzsvēra, ka kopumā Eiropas līmenī, transatlantisko partneru līmenī vēl notiek daudz diskusiju, tāpēc šobrīd ir pāragri runāt par konkrētu karavīru skaitu, jo situācija var mainīties, mainoties ietvaram.
Viņa atklāja, ka arī trešdien notikušajā Parīzes sarunu otrajā raundā Eiropas Savienības (ES) līderi pārrunājuši dažādas iespējas un NB8 valstis, tostarp Lietuva, ir gatavas rīkoties pēc dažādiem scenārijiem.
Siliņa piebilda, ka arī valdības līmenī dažādi scenāriji ir pārrunāti.
Savukārt Lietuvas premjers norādīja, ka, runājot par mieru Ukrainā, sākumā jāpanāk pamiers un tad šī pamiera rāmjos varētu runāt tālāk.
Līdz ar to Palucks uzskata, ka šāds lēmums jāpieņam Eiropas un NATO līmenī, un jārēķinās, ka tas jāīsteno bez ASV bruņoto spēku atbalsta.
Palucks pauda, ka būs jāiegulda daudz pūļu NB8 ietvaros, kopīgo pozīciju paužot gan NATO, gan citām valstīm.
Kā vēstīts, ceturtdien pirmajā oficiālajā vizītē Rīgā ieradies Lietuvas premjerministrs Palucks.
ASV prezidents Donalds Tramps pagājušo trešdien pārsteidza gan Ukrainu, gan Eiropas sabiedrotos, paziņojot, ka viņam bijusi “ilga un ārkārtīgi produktīva” telefonsaruna ar Putinu, kurā viņi vienojušies “nekavējoties” sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.
Pēc tam Makrons pirmdien sapulcēja pie sevis Parīzē ietekmīgāko Eiropas valstu līderus, lai apspriestu situāciju Ukrainā un Eiropas drošību.
Trampa rīcība un izteikumi raisījuši bažas Ukrainā un Rietumos, ka Vašingtona varētu spiest Kijivu piekrist pamieram uz Maskavas nosacījumiem, un notikušās ASV un Krievijas sarunas Rijādā šīs bažas tikai pastiprinājušas.
ASV un Krievijas amatpersonas pēc sarunām Saūda Arābijā paziņoja, ka tiks izveidotas augsta līmeņa delegācijas, kas turpinās sarunas par Ukrainas kara izbeigšanu.