Autore: Ilona Bērziņa
Lai arī Latvija aicinājusi Eiropas Savienības Padomes Juridisko dienestu iesniegt apelāciju Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumiem par sankciju atcelšanu Pēterim Avenam un Mihailam Fridmanam, ES Padome pagaidām to nesteidzas darīt. Turklāt saskaņā ar Vispārējās tiesas spriedumu ES Padomei būs jāsedz P.Avena un M.Fridmana advokātu izdevumi.
Latvija ir lūgusi Eiropas Savienības Padomes Juridisko dienestu iesniegt apelāciju par ES Vispārējās tiesas spriedumiem atcelt miljardieriem Pēterim Avenam un Mihailam Fridmanam 2022.gada 28.februārī noteiktās ES sankcijas. Eiropas Savienības Padome vēl nav pieņēmusi lēmumu par apelācijas iesniegšanu vai neiesniegšanu, BNN noskaidroja Tieslietu un Ārlietu ministrijās.
Eiropas Savienības Vispārējās tiesas lēmumu divu mēnešu laikā var pārsūdzēt EST virspalātā un šobrīd vēl nav zināms, vai ES Padome apelācijas sūdzību iesniegs. Zvērinātu advokātu biroja “Lazdiņš Gavars” partneris, zvērināts advokāts Andris Lazdiņš uzsver, ņemot vērā sprieduma būtisko ietekmi uz ES sankciju režīmu, pastāv iespējamība, ka šis pirmās instances Eiropas Savienības tiesu instances spriedums tiks pārsūdzēts EST virspalātā un viņi šo jautājumu pārskatīs. Savukārt sankciju eksperts, “Ellex Kļaviņš” zvērināta advokāta palīgs Kristers Toms Losāns skaidro, ka šo lēmumu var pārsūdzēt, ja uzskata, ka tiesa ir pieļāvusi nopietnas kļūdas. “Teorētiski tas ir iespējams, bet tad ļoti nopietni jānorāda, kas tieši bija tā kļūda.”
Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas Reglamentu lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tieslietu ministrija norāda, ka, atbilstoši spriedumu T-301/22 Aven/Padomeun T-304/22 Fridman/Padome noteiktajam, Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī P.Avena un M. Fridmana tiesāšanās izdevumus, kas ietver arī atlīdzību lietas dalībnieku advokātiem.
Taujāts, cik lieli varētu būt minētās tiesvedības izdevumi, Kristers Toms Losāns norāda: “Šī ir tāda augsta rakstura lieta, nopietna lieta, kur visas ES dalībvalstis caur Eiropas Parlamentu, Padomi ir lēmušas piemērot sankcijas, un indivīds cīnās pret šīm sankcijām. Protams, tas atkarīgs no vienošanās, kas ir ar konkrēto juridiskās palīdzības sniedzēju, bet noteikti tas nav lēts prieks, jo tā ir pietiekami komplicēta un nopietna lieta.”
Savukārt uz jautājumu, vai arī Latvijai, kura iestājusies abās ES Tiesas lietās, atbalstot ES Padomes nostāju par konkrēto sankciju nepieciešamību, ir jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi, TM atbildēja, ka Latvijas pārstāvību Vispārējā tiesā nodrošina Tieslietu ministrijas darbinieki esošo budžeta resursu ietvaros. Arī A.Lazdiņš uzsver, ka Latvijas lūgums minēto spriedumu pārsūdzēt nenozīmē, ka tie būs Latvijas izdevumi, “tie būs spriedumus faktiski pārsūdzošās ES institūcijas – ES Padomes izdevumi. Savukārt Latvija kā ES dalībvalsts, kas iestājusies lietā, sedz pati savus tiesāšanās izdevumu,” saka advokāts.
Jau ziņots, ka ES Vispārējās tiesas ieskatā neviens no sākotnējos tiesību aktos par P.Avena un M.Fridmana pakļaušanu sankcijām ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts un līdz ar to viņu iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstos nav pamatota. Tiesa uzskata, ka, lai gan ar ES Padomes izvirzītajiem argumentiem var pierādīt Avena un Fridmana sava veida saistību ar Vladimiru Putinu vai viņam pietuvinātajām personām, tie neļauj konstatēt, ka viņi būtu atbalstījuši darbības vai politiku, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai ka viņi būtu snieguši materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas amatpersonām, kas ir atbildīgas par Krimas aneksiju. Savukārt attiecībā uz viņu vēlāku saglabāšanu sankciju sarakstos ES Vispārējā tiesa nospriedusi, ka ES Padome nav sniegusi nevienu papildu pierādījumu salīdzinājumā ar tiem, uz kuriem balstījās sākotnēji.
Zvērināts advokāts Andris Lazdiņš uzsver, Eiropas Savienības Vispārējā tiesa šobrīd pateikusi, ka pirmie pagarinājumi, kas bija ielikti sankciju sarakstos, ir spēkā neesoši, bet pēc tam bijuši vēl sankciju pagarinājumi, kuri palikuši spēkā. “Ņemot vērā, ka tiesas spriedums bija plašs un izvērsts, ja vēlāk sekojošajos sankciju lēmumos pēc būtības nekādu jaunu argumentu nav, pastāv augsta iespējamība, ka tā pati spriedumos ietvertā argumentācija tiks piemērota arī, lai atceltu nākamos lēmumus. Tā kā katrs šis [nākamais] sankciju rīkojums tiek izdots ar atsevišķu ES Padomes lēmumu un tie nav ar šiem spriedumu šajā lietā atcelti, tie joprojām ir spēkā. Var izteikt minējumu, ka attiecībā uz pēdējiem [sankciju pagarinājumiem] būs līdzīgi secinājumi.”
A.Lazdiņš norāda, ka kritērijus, kad uz personu var attiecināt ierobežojumus, analizē caur prizmu, vai persona iesaistīta Ukrainas teritorijas integritātes apdraudējumā, finansējusi vai saņēmusi finansējumu no tiem, kas tiešā veidā ir atbildīgi par iebrukumu Ukrainā. “Tiesneši ir gājuši šiem kritērijiem cauri un kā pamatojums bijusi Padomes atsauce uz vairākām publikācijām, un tas lielais tiesas secinājums ir tāds, ka tas nav pietiekami pierādīts un pamatots. Ir, protams, jautājums, cik detalizēti tas vispār ir jādara, jo jebkurām sankcijām ir arī politiskais aspekts, ne tikai tīri juridiskais tvērums. Tas ir atvērts jautājums, cik tālu sankciju ieviesējam, Eiropas Savienības Padomei, tas ir jāpamato. Tas, ko tiesa šeit pateica, ka nav pietiekami argumentēts un pierādījumi, uz kuriem Eiropas Savienības Padome atsaukusies, nav gana pietiekami, lai tiesu pārliecinātu.” Vienlaikus A.Lazdiņš uzsver, par to, kā lemtu apelācijas instance, viņš prognozes neņemas izteikt, tomēr pilnībā pieļauj, ka EST virspalāta var lemt, kas Vispārējās tiesas spriedums ir nepareizs.
Kristers Toms Losāns savukārt pauda, ja ES Padome negroza savu pamatojumu, kādēļ tā piemēroja sankcijas konkrētajām personām, pēc analoģijas nevajadzētu būt tā, ka sankcijas tiek piemērotas tālāk.
