Latvijā pagājušajā gadā saražotas 4 795 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 14,5% mazāk nekā 2021.gadā, liecina pārvaldes sistēmas operatora AS Augstsprieguma tīkls sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.
Tostarp Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotas 2 653 GWh elektroenerģijas, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt mazajās HES saražotās elektroenerģijas apmērs audzis par 13,3% – līdz 77 678 megavatstundām (MWh).
Termoelektrostacijās (TEC) Tika saražotas 1 216 GWh elektroenerģijas – par 36,9% mazāk nekā gadu iepriekš.
Savukārt ar biomasu 2022.gadā saražotas 344 055 MWh elektroenerģijas, kas ir par 5,9% mazāk nekā 2021.gadā; koģenerācijā saražotas 73 260 MWh elektroenerģijas, kas ir par 67,5% mazāk; bet ar biogāzi saražotas 237 283 MWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 9,4% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.
Vēja elektrostacijās pagājušā gadā saražotas 188 364 MWh elektroenerģijas, kas ir par 34,5% vairāk nekā 2021.gadā savukārt saules elektrostacijās saražotas 5 262 MWh elektroenerģijas – 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.
Elektroenerģijas patēriņš 2022.gadā Latvijā veidoja 7106 GWh,
kas ir par 3,7% mazāk nekā 2021.gadā.
Decembrī Latvijā saražotas 637 545 MWh elektroenerģijas, kas ir par 29% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā mēnesī, kamēr elektroenerģijas patēriņš bija 661 048 MWh, kas ir par 11% mazāk nekā 2021.gada decembrī.
Elektroenerģijas tirgus apskatā minēts, ka, samazinoties patēriņam un vēl vairāk – ražošanai, 2022.gadā pieauga elektroenerģijas imports. No kaimiņvalstīm tika saņemtas 2311 GWh elektroenerģijas, kas ir par 30,4% vairāk nekā 2021.gadā, un tādējādi Latvijā patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 67,5% apmērā, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir samazinājums par 8,52 procentpunktiem.
Tāpat tirgus apskatā teikts, ka elektroenerģijas ražošanas apmērs audzis atjaunojamo resursu ģenerācijā, bet mazinājies fosilā kurināmā stacijās. Izmaiņas ražošanas struktūrā saista ar augsto gāzes cenu, kādēļ lielās koģenerācijas stacijas no marta līdz augustam darbojās minimālā režīmā, kā arī jaunu vēja un saules elektrostaciju pieslēgšanu tīklam.
Pērn gan Latvijā, gan arī Eiropā turpinājās elektroenerģijas cenu kāpums, katrā vasaras mēnesī sasniedzot jaunu augstāko vēsturisko cenu līmeni. Pēc rekorda augustā, kad vidējā elektroenerģijas cena sasniedza 467,75 eiro par MWh, bet 17.augustā no plksten 18 līdz 19 elektroenerģijas cena sasniedza Nord Pool biržas noteikto maksimālo stundas cenas atzīmi – 4 000 eiro par MWh, cenas samazinājās. Pagājušā gadā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā sasniedza 226,91 eiro par MWh –
tas, salīdzinot ar 2021.gadu, ir 2,6 reižu liels cenas pieaugums.
Kraso cenu pieaugumu izraisīja vairāki apstākļi, kam pamatā bija Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītās reakcijas – bažās par energoresursu pietiekamību gaidāmajā ziemā Eiropā vasaras mēnešos dramatiski pieauga gāzes cena, kas gada beigās pakāpeniski samazinājās.
Cenas iespaidoja arī Baltijas valstu un Somijas atteikšanās no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas importa. Cenu pieaugumu veicināja karstais laiks Eiropā, kā rezultātā samazinājās ūdens pieplūde hidroelektrostaciju rezervuāros Skandināvijā un auga energopatēriņš dzesēšanas vajadzībām.
Ņemot vērā Baltijas valstu lēmumu samazināt elektroenerģijas importu no trešajām valstīm no 2022.gada marta un pilnīgu atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas no 2022.gada maija Krievijas sāktās karadarbības Ukrainā dēļ, gada laikā imports no šīm valstīm saruka par 77%, salīdzinot ar 2021.gadu, un bija 1 095 GWh.
Trešo valstu imports uz Baltiju tika aizstāts ar Eiropā saražoto elektroenerģiju, kopumā pieaugot par 20% un sasniedzot 12 716 GWh, tostarp 6 823 GWh importētas no Somijas (pieaugums par 6%), 4947 GWh no Zviedrijas (pieaugums par 43%) un 946 GWh no Polijas (pieaugums par 38%).
Lasiet arī: Latvenergo TEC obligātā iepirkuma ietvaros gadā saņem 21 miljonu eiro