Latvijā pēdējos gados pieaug tēvu aktīva loma bērnu audzināšanā, ko apliecina arī dati par paternitātes atvaļinājumu izmantojušo tēvu skaitu, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā (LM).
Kopš 2010.gada septembra otrā svētdiena Latvijā ir Tēva diena. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) aprēķinātais dzimumu līdztiesības indekss jomā Laiks, kurā novērtē veltīto laiku mājsaimniecības darbiem, ekonomiskajām un sociālajām aktivitātēm,
kā arī bērnu aprūpei veltīto laiku, Latvijā novērtēts ar 65,8 punktiem, kas ir tuvu ES vidējam rādītājam (64,9).
Latvijā vīrieši biežāk nekā vidēji ES valstīs iesaistās mājas darbu veikšanā. Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka jautāti par mājsaimniecības darbu veikšanas biežumu (ēst gatavošana un/vai mājsaimniecības darbi), Latvijā 93% sievietes un 75% vīriešu, norādīja, ka šos pienākumus veic vismaz vairākas dienas nedēļā.
LM informē, ka
2023.gada sākumā Latvijā bija 117 800 vientuļā vecāka ģimenes, kurās dzīvo vismaz viens nepilngadīgs bērns. No tām 98 500 jeb 83,6% – vientuļās mātes ģimenes, bet 19 300 jeb 16,4% – vientuļā tēva ģimenes.
Pērn visvairāk bērni piedzimuši tēviem vecumā no 30 līdz 34 gadiem – kopumā 5216 bērni. Tēviem vecumā no 35 līdz 39 gadiem piedzima kopuma 3953 bērni, bet vecumā no 25 līdz 29 gadiem – 3035 bērni.
2022.gadā paternitātes pabalstu saņēma 9021 vīrietis, kuru vidējais vecums bija 33,91 gadi.
LM norāda – lai arī bērna saslimšanas gadījumā pēdējos piecos gados pieaudzis tēvu skaits, kas paliek mājās ar bērnu, tomēr visbiežāk mammas ir tās, kas ņem darba nespējas lapas. 2022.gadā slima bērna kopšanai pabalstu saņēmušo skaitā 68,1% bija sievietes un 31,9% – vīrieši.
No visiem vecāku pabalsta saņēmējiem šā gada jūlijā (17 874 pabalsta saņēmēji) 82,6% bija sievietes un 17,4% vīrieši, kamēr pērn jūlijā attiecīgi 84% un 16%. No minētā skaita 88% pabalsta saņēmēji izvēlējas vecāku pabalstu saņemt līdz bērna 1,5 gadu vecumam – 43,75% apmērā. Vecāku pabalsta nenododamo daļu šā gada jūlijā izmantoja 177 personas, no kurām 48 bija sievietes un 129 – vīrieši.
Savukārt no visiem vecāku pabalsta saņēmējiem šā gada jūlijā 15% bija strādājošie vecāku pabalsta saņēmēji, no tiem 74,5% bija vīrieši, bet 25,5% sievietes. Ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, tad redzams, ka 2022.gada jūlijā strādājošie vecāku pabalsta saņēmēji bija 13%, no tiem 77% bija vīrieši, bet 23% sievietes.
LM atgādina, ka Darba likumā ir noteiktas tiesības, kas ļauj tēviem vairāk laika veltīt bērniem dažādos bērna vecuma posmos. Tēviem, kuri aprūpē mazāk par trijiem bērniem vecumā līdz 14 gadiem pienākas ne mazāk par vienu darba dienu papildatvaļinājuma. Tiem, kuri aprūpē vismaz trīs bērnus vecumā līdz 16 gadiem vai bērnu ar invaliditāti – trīs darba dienas papildatvaļinājuma.
Tāpat, ieviešot ES direktīvas par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem prasības, ir pagarināts paternitātes atvaļinājuma ilgums – 10 kalendāra dienu vietā ir paredzētas 10 darba dienas -, un atvaļinājuma izmantošanas laiks – atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.
Savukārt saskaņā ar direktīvas prasībām attiecībā uz vecāku pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu ir tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa, kas katram vecākam pienākas divus kalendāra mēnešus. Nosacījumi par divu mēnešu nenododamo vecāku pabalsta daļu paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, ir tiesības uz vismaz divus kalendāra mēnešus ilgu vecāku pabalsta nenododamo daļu, kuru nevar izmantot otrs vecāks.
Lasiet arī: Padomi, kā mazināt kāri pēc saldumiem