Latvijā šogad jūnija beigās bija vidēji 23 900 brīvu darbavietu, kas ir par 1 400 jeb 5,6% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).
Tostarp 2024.gada jūnija beigās privātajā sektorā bija 12 800 brīvu darbavietu, kas ir par 1 500 jeb 10,7% mazāk nekā 2023.gada jūnija beigās, bet sabiedriskajā sektorā bija 11 100 brīvu darbavietu, kas ir par 100 jeb 0,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.
CSP ziņo, ka no visām Latvijā pieejamajām darbavietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,6% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3,7%, bet privātajā – 2,1%.
Vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī 2024.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada otro ceturksni, samazinājies par 5 200 jeb 0,6%, tostarp privātajā sektorā kritums bijis par 6 600 jeb 1,1%, bet sabiedriskajā sektorā bijis kāpums par 1 400 jeb 0,5%.
Visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija speciālistu profesiju pamatgrupā – 4,5%, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 3,7% un vienkāršo profesiju pamatgrupā – 2,8%.
Tāpat CSP norāda, ka no nozarēm visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 7,6%, transporta un uzglabāšanas nozarē – 3,3%, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – 3%.
Reģionos 2024.gada otrajā ceturksnī augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 3,3% jeb 20 200, savukārt zemākais – Vidzemē un Kurzemē, kur brīvo darbavietu īpatsvars bija attiecīgi 1,1% jeb 900 un 1% jeb 900). Zemgalē brīvas bija 1,5% jeb 1000 darbavietu, bet Latgalē – 1,3% jeb 900.
No trijām Baltijas valstīm augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Latvijā – 2,6%, seko Lietuva – 2,1% un Igaunija – 1,6%
2024.gada jūnija beigās, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, brīvo darbavietu skaits Lietuvā palielinājās par 3,3%, savukārt Latvijā un Igaunijā samazinājās attiecīgi par 5,6% un 10,6%.
Lasiet arī: Nacionālā apvienība pieprasa Briškena demisiju par nespēju vadīt satiksmes nozari