Turklāt paredzams, ka turpmāko 12 mēnešu laikā maksājumu kavējumi uzņēmējiem sagādās vēl lielākas galvassāpes, jo 66% Latvijas uzņēmēju izteikuši bažas par savu klientu spēju laikus samaksāt rēķinus finansiālo grūtību dēļ.
Par to vēsta starptautiskā kredītu pārvaldības instiotūcijas Intrum apkopotie dati: kavēto maksājumu atgūšana Latvijas uzņēmumumiem kopumā izmaksā vismaz 500 miljonu eiro gadā, spiežot katram uzņēmumam vidēji patērēt 65 darba dienas tam, lai “dzītos” pakaļ rēķinu kavētājiem*.
Citur Eiropā uzņēmēju bažas ir salīdzinoši mazākas – par debitoru spēju laicīgi apmaksāt rēķinus nākamo 12 mēnešu laikā satraukti ir vidēji 54% Eiropas uzņēmumu.
“Šie ir milzīgi zaudējumi tautsaimniecībai, kas samazina Latvijas uzņēmumu produktivitāti, efektivitāti un kavē gan konkrētu uzņēmumu, gan valsts ekonomisko attīstību. Redzot maksājumu kavējumu un apmaksas termiņu pagarināšanas tendenci, nav pārsteigums, ka šogad 75% uzņēmēju plāno vairāk koncentrēties uz likviditātes un naudas plūsmas stabilizēšanu, nevis attīstību,” skaidro Intrum Baltijas ģenerāldirektore Ilva Valeika, .
Viņa norāda, ka laicīga maksājumu saņemšana kļūst arvien sarežģītāka līdz ar inflācijas un procentu likmju kāpumu. Rezultātā puse Latvijas uzņēmumu apgalvo, ka šobrīd kļūst arvien grūtāk vienoties ar klientiem par abpusēji izdevīgiem maksājumu noteikumiem, tāpēc uzņēmumi spiesti tērēt resursus ilgstošām pārrunām un kavēto maksājumu piedziņai.
Turklāt 58% respondentu nācies pagarināt maksājumu termiņus, lai neapdraudētu attiecības ar klientiem.
Nemitīgie termiņu pagarinājumi apgrūtina uzņēmumu naudas apriti, tādējādi ne tikai bremzējot uzņēmuma darbību, bet arī pagarinot samaksas termiņus piegādātājiem un darbiniekiem. Intrum veidotā Eiropas maksājumu ziņojuma dati liecina, ka 45% aptaujāto Latvijas uzņēmumu saviem piegādātājiem maksā vēlāk, nekā jebkad to akceptētu no saviem klientiem. Tas ir pieaugums salīdzinājumā ar 2022.gadā (40%), un norāda uz negatīvu tendenci Latvijas uzņēmējdarbības vidē.
Starp Latvijas uzņēmējiem 62% ir norādījuši, ka vēlētos saviem piegādātājiem nodrošināt laicīgu rēķinu apmaksu, taču tas nav šobrīd iespējams. Viens no iemesliem ir debitoru maksājumu kavējumi, liekot uzņēmējiem izvēlēties, kurus regulāros maksājumus nosegt pirmos un kurus atlikt vēlākam.
“Tas, kas kādreiz bija neērtības, tagad kļuvis par daudzu uzņēmumu vadības darba kārtības galveno prioritāti. Daudzi uzņēmumi atzīst, ka resursus, kas pašlaik tiek tērēti kavētu maksājumu atgūšanai, varētu novirzīt izaugsmei, investīcijām digitālajā pārveidē un inovācijās, jaunu darbinieku pieņemšanā un pārkvalificēšanā vai darbības ģeogrāfiskajā paplašināšanā, taču īstermiņā tas šobrīd vienkārši nav iespējams. Maksājumu kavējumu posts nozīmē to, ka daudzi uzņēmumi atkārtoti tērē naudu vai faktiski izmet to vējā, mēģinot pieprasīt to, kas viņiem jau likumīgi pieder,” rezumē Valeika.
* Skaitlis balstīts uz aptaujas rezultātiem, kas ekstrapolēti, izmantojot OECD datus par darba stundām un vidējām algām visās Eiropas ekonomikās. Saskaņā ar Intrum datiem aptaujātie Latvijas uzņēmumi patērē vidēji deviņas darba stundas nedēļā, lai apstrādātu kavētos maksājumus. Kopējā šim mērķim iztērētā summa veidojas, sareizinot iegūto stundu skaitu ar vidējo darbinieka stundas likmi un aktīvo Latvijas uzņēmumu skaitu.
Eiropas maksājumu ziņojums 2023 (European Payment Report 2023) ir balstīts uz pētījumu, ko vienlaicīgi 29 Eiropas valstīs no 2022.gada 28.novembra līdz 2023.gada 4.martam veica starptautiska pētījumu kompānija Longitude, kas ir Financial Times grupas uzņēmums. Tas apkopoja iegūtos datus no vairāk nekā 11 000 uzņēmumu, kas pārstāv 15 nozares, lai gūtu priekšstatu par Eiropas uzņēmumu aktuālo situāciju attiecībā uz maksājumu procesiem un to finansiālo
stāvokli. Respondenti bija finanšu direktori vai citas personas ar finanšu zināšanām par uzņēmumu, kurā viņi strādā, un uzņēmumi tika atlasīti nejauši no B2B datu bāzes.
Lasiet arī: Šogad kopējie nodokļu parādi ir sarukuši
