ASV Krasta apsardze nonākusi pie slēdziena, ka “OceanGate” zemūdenes “Titan” imploziju, kurā bojā gāja visi pieci tās pasažieri, varēja novērst, ja uzņēmums būtu vairāk uzmanības pievērsis drošības prasībām, raksta britu raidorganizācija BBC.
335 lapas garais Krasta apsardzes ziņojums vēsta, ka “OceanGate” nesekoja zemūdenes apkopes un pārbaužu protokoliem. Krasta apsardzes pārstāvis Džeisons Ņūbauers (Jason Neubauer) norādīja, ka nepieciešama stingrāka operatoru, kas izmēģina konceptus, kam nav piemērojams ierastais regulējums, uzraudzība.
“Titan” zemūdene pazuda 2023.gada 18.jūnijā, kad nolaidās pie “Titānika” vraka Atlantijas okeānā.
Divus gadus ilgusī izmeklēšana ir nonākusi pie vairākiem slēdzieniem par traģēdiju. Ziņojumā “OceanGate” drošības procedūras nosauktas par neadekvātām. Galvenais ierosinātājfaktors implozijai bijusi uzņēmuma nespēja drošības un pārbaužu jomā sekot “vispārpieņemtiem inženierijas protokoliem.” Starp uzņēmuma oficiālajiem drošības noteikumiem un praksi bijusi vērojama milzīga atšķirība. Ņūbauers sacīja, ka piecu dzīvību zaudēšana bija pilnībā novēršama. Uzņēmums turpinājis bez pienācīgas novērtēšānas izmantot “Titan” arī pēc tam, kad iepriekšējos starpgadījumos tika bojāta peldlīdzekļa strukturālā uzbūve.
Izmeklēšanā atklāts, ka zemūdene 90 minūtes pēc ieniršanas implodēja, jo oglekļa šķiedras korpusā radās plaisas.
Apkalpe gāja bojā uzreiz, ņemot vērā milzīgo ūdens spiedienu lielajā dziļumā. Iepriekš zemūdenēm, kas nolaižas tik dziļi, oglekļa šķiedras korpuss nebija izmantots. Ir zināms, ka oglekļa šķiedra ir neizturīga pret spiedienu, un tās slāņi noteiktos apstākļos mēdz atdalīties.
Pirms traģēdijas “Titan” divu gadu laikā 13 reizes nolaidās līdz “Titānika” vrakam. Par spīti tam, ka bija atklātas vairākas problēmas, uzņēmums turpināja izmantot zemūdeni, neveicot padziļinātu korpusa pārbaudi. Dziļūdens operāciju speciālists Robs Makkallums (Rob McCallum), kurš no 2009. līdz 2016.gadam bija “OceanGate” padomnieks, BBC pastāstīja, ka oglekļa šķiedra ir neuzticams materiāls. “Kad jūs klausāties skaņās, ko korpuss izdod zem spiediena, krakšķos un blīkšķos, tas nozīmē, ka korpuss ir bojāts, ka tas paliek vājāks,” sacīja Makkallums. Viņš norādīja, ka nevar peldlīdzekli nolaist līdz tādam pašam dziļumam, zinot, ka tā korpuss ir vājāks nekā iepriekšējo reizi, un gaidīt, ka tas izturēs – matemātiski ir skaidrs, ka kādā brīdī korpuss padosies.
Ziņojumā “OceanGate” apsūdz par tīšu izvairīšanos no oficiālo uzraugu pārbaudēm, izmantojot draudus un manipulācijas. Gados pirms traģēdijas uzņēmums ļāva izmantot aprīkojumu zinātniskām ekspedīcijām un pastāvēja uz savu labo reputāciju, lai neļautu veikt pārbaudes. Tas nozīmēja, ka
“OceanGate”ar laiku varēja veikt ekspedīcijas ar “Titan” pilnīgi neatkarīgi no noteikumiem, kuri jāievēro, dodoties dzelmē.
Krasta apsardzes izmeklēšanā secināts, ka pie vainas lielā mērā ir arī implozijā bojā gājušais “OceanGate” izpilddirektors Stoktons Rašs (Stockton Rush), kura nolaidība noveda pie traģiskā iznākuma. Izmeklētāji norādīja, ka, ja Rašs būtu izdzīvojis, viņam nāktos stāties tiesas priekšā. Ņūbauers BBC sacīja, ka uzņēmuma struktūra bija ar nopietniem klupšanas akmeņiem. Viņš teica: “Viena no galvenajām mācībām, ko no šī droši vien var gūt jebkurš uzņēms, ir tā, ka ja jūsu izpilddirektors ir arī drošības speciālists un galu galā arī galvenais inženieris, tas ir par daudz. Šāda varas centralizācija noved pie uzraudzības neesamības.”