Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir kategoriski pret Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) virzītajiem Darba likuma grozījumiem, kas paredz mazināt darbinieku tiesību aizsardzības standartus.
Savos priekšlikumos LDDK ierosina samazināt darbiniekiem noteiktās piemaksas par virsstundu darbu apmēru, atcelt prasību par koplīgumu spēka esamību līdz jauna koplīguma noslēgšanai, kā arī atcelt darba devēja pienākumu saņemt arodbiedrības piekrišanu arodbiedrības biedra atbrīvošanas gadījumā, norāda arodbiedrība.
Tāpat LDDK rosina mazināt apmaksājamo darba nespējas lapu dienu skaitu un apmēru,
kā rezultātā darbinieks saņemtu slimības pabalstu tikai no slimības ceturtās dienas, un tas būtiski pasliktinātu darbinieka sociālo aizsardzību darbnespējas gadījumā.
LBAS norāda, ka saruna par virsstundu piemaksas apmēra mazināšanu varētu būt iespējama tikai tad, kad Latvijas darbinieku atalgojums pietuvotos ES vidējam līmenim. Vienlaikus realitātē Latvijā atbilstoši Eiropas Komisijas 2023.gada ziņojumam par Latviju augstas inflācijas dēļ pēdējos 12 mēnešos reālās darbinieku algas būtiski samazinājās. Energoresursu inflācija 48,8% apmērā ievērojami pārsniedza Eirozonā sasniegtos 36,9%.
“Eurostat dati rāda, ka darbaspēka izmaksas pēdējos 8 gados Latvijā ir augušas krietni lēnāk, salīdzinot ar tuvākajām kaimiņvalstīm: ja Latvijā tās ir augušas par 28%, tad Lietuvā – par 37%, Igaunijā – 169%, Polijā – par 118%. Ja apskatām pēdējos 10 ceturkšņus, sākot ar 2021. gadu, tad EUROSTAT dati liecina, ka darbaspēka izmaksas pie vidējās darba samaksas Latvijā pieauga par 25,7% , Lietuvā par 31,8%, Igaunijā par 33,2%, Polijā par 40% . Atbilstoši Latvijā – par 386 eiro, Lietuvā – 491 eiro, Igaunijā – 625 eiro. Tas nozīmē, ka Latvijā darbaspēka izmaksas ir konkurētspējīgas, un Latvija vairs nedrīkst būt lētā darbaspēka valsts,” uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.
“Ņemot vērā augsto dzīves dārdzību un Latvijas darbinieku algu atpalicību ne tikai no ES, bet arī no Baltijas valstu darbinieku algām,
nav pieļaujams mazināt Latvijas darbinieku darba samaksu un viņu ģimeņu ienākumus,”
norāda nozares pārstāvji.
Savienība atgādina, ka virsstundu darbam uzņēmumā ir jābūt izņēmumam, un darba devējam ir jāprot organizēt darba procesu tādā veidā, lai virsstundu darbs neveidotos vai būtu reta parādība.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzskata: “Dati parāda, ka runas par to, ka darba samaksas ziņā neesam konkurētspējīgi, nav patiesas. Mums jau tā ir zemākas algas, no kurām realitātē aprēķina nodokļu bāzi. Un, ja darbaspēka izmaksas atpaliek no Baltijas valstīm, Polijas, nemaz nerunājot par citām Eiropas valstīm, tad nav nekādas nepieciešamības mazināt strādājošo darba samaksu un sociālās garantijas. Ar investīciju un inovāciju palīdzību mums jāvirza mūsu tautsaimniecība uz augstāku pievienoto vērtību.”
Savienība ir pārliecināta, ka darba devējiem un politiķiem Latvijā ir nepieciešams sniegt pozitīvus signālus Latvijas darba spēkam, ka Latvija virzās labklājības virzienā, nepieļauj darbinieku tiesību un sociālās aizsardzības noplicināšanu, bet, tieši otrādi, – investē savā vērtīgākajā resursā – darbaspēkā.
Lasiet arī: Pedagogu darba samaksai vēl šogad varētu prasīt papildu 1,7 miljonus eiro
