Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI) – galvenokārt bankas – šogad pirmajos trīs mēnešos strādāja ar 141,4 miljonu eiro peļņu, kas ir par 76,7% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Tostarp martā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 54,3 miljonu eiro apmērā.
Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.martā bija 25,955 miljardi eiro, kas ir par 5,4% jeb 1,318 miljardiem eiro vairāk nekā 2022.gada marta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 24,637 miljardi eiro.
Šogad marta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem
izsniegto kredītu atlikums bija 13,261 miljards eiro,
kas ir par 6,3% vairāk nekā pirms gada. Tostarp kredītos eiro bija izsniegti 13,182 miljardi eiro, kas ir par 6,7% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 78,5 miljoni eiro, kas ir par 34,8% mazāk.
No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums marta beigās bija 18,026 miljardi eiro, kas ir par 8,1% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 16,735 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās – 1,29 miljardi eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs, salīdzinājumā ar 2022.gada marta beigām, ir palielinājies par 7,8%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir audzis par 12,7%.
Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves marta beigās bija 3,196 miljardi eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā 2022.gada marta beigās.
Pērn pirmajos trīs mēnešos monetārās finanšu iestādes strādāja ar peļņu 80 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadā kopumā monetāro finanšu iestāžu peļņa bija 326,3 miljoni eiro, kas ir par 26,5% vairāk nekā 2021.gadā.
Monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros.
Lasiet arī: Ašeradens mudina bankas “iesaistīties kreditēšanai labvēlīgas augsnes veidošanā”