Bankām ir jāiesaistās kreditēšanai labvēlīgas augsnes veidošanā ekonomikas izaugsmes nākamajā ciklā, ziņojot ceturtdienas, 27.aprīļa, Saeimas sēdē par Latvijas stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam, atkārtoti uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Pārāk mazie kreditēšanas apjomi ir strukturāla problēma, kas negatīvi ietekmē tautsaimniecību, norādīja Ašeradens, paužot, ka tai būtu jākļūst spēcīgākai nākamajos desmit gados. Latvijā ir arī strukturālas problēmas, kas traucē uzņēmējdarbībai attīstīties, atzīmēja politiķis.
Finanšu ministrs skaidroja, ka
pie centrālo banku noteikto procentu likmju kāpuma būtu “naivi gaidīt”, ka kreditēšana uzreiz uzlabosies.
Taču kopīgi jāstrādā pie augsnes sagatavošanas, lai palielinātos izsniegto kredītu apjoms nākamajā ekonomikas izaugsmes ciklā, atzīmēja politiķis.
Ašeradens norādīja, ka bankām būtu jāpārskata jeb jāpalielina procentu likmes iedzīvotāju noguldījumiem. Tāpat pašlaik, kad pieaug banku peļņa, ir labs brīdis, lai samazinātu pakalpojumu komisiju maksas iedzīvotājiem, atzīmēja finanšu ministrs.
Lai gan Stabilitātes programma apliecina finanšu stabilitāti un prognozē mērenu izaugsmi, ar to nepietiks, lai īstenotu ekonomikas transformāciju un iekļūtu labklājības valstu grupā, uzsvēra Ašeradens, piebilstot, ka daudzi izaicinājumi, īpaši darbaspēka pieejamība, produktivitāte, efektīva veselības aprūpes sistēma un kvalitatīva izglītība, nav pārvarami bez būtiskām politiku izmaiņām.
Finanšu ministrs kā galveno secinājumu, ko apliecina Stabilitātes programmas analīze, minēja, ka Latvijas publiskās finanses ir stabilas un ilgtspējīgas, to pamatojot ar Latvijas izaugsmes prognozēto atjaunošanos 2024.gadā un tās stabilizēšanos nākamajos gados 2,5-3% līmenī, budžeta deficīta un valsts parāda samazināšanos vidējā termiņā, kā arī to, ka
krīzes laika vienreizējie izdevumi nav radījuši paliekošu slogu publiskajām finansēm.
Ministrs uzsvēra arī stabilu Latvijas kredītreitingu, kas, neraugoties uz atbalsta apjomu un ģeopolitiskajiem apstākļiem, ir saglabājies nemainīgi augstā līmenī.
Par papildu argumentiem kalpoja arī tas, ka Latvijai bija iespēja aktīvi atbalstīt ekonomiku un mājsaimniecības krīzes pārvarēšanā, kas nodrošināja veiksmīgu atkopšanos no Covid-19 krīzes situācijas, pateicoties pirmskrīzes laikā uzkrātajam fiskālajam “spilvenam”. Ašeradens norādīja, ka prognozētais valsts parāda līmenis ļaus izpildīt valdības uzdevumu atjaunot šo fiskālo “spilvenu” nākamajām krīzēm. Latvijas publisko finanšu ilgtspēju ar zemiem riskiem konstatē arī Eiropas Komisija aprīlī publicētajā Parāda ilgtspējas monitorā.
Ministrs atzina, ka, lai arī Stabilitātes programma uzrāda publisko finanšu stabilitāti, tas nenozīmē, ka Latvija nesaskaras ar izaicinājumiem. Augsta nenoteiktība, inflācija, darbaspēka līdzsvara izmaiņas, relatīvi zemā izaugsme un fiskālā spriedze veselības sektorā ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem jāmeklē atbildes.
Kā ziņots, Ministru kabinets apstiprinājis Finanšu ministrijas iesniegto Latvijas Stabilitātes programmu, kurā vispārējās valdības budžeta deficīts 2026.gadā tiek prognozēts 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad tiek prognozēts 4% no IKP. Tas ir par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts, sagatavojot budžetu 2023.gadam, bet strukturālais deficīts 0,5% no IKP.
No strukturālā deficīta mērķiem izrietošais vispārējās valdības budžeta deficīts 2024.gadā tiek prognozēts kā 2,5% no IKP, bet 2025. un 2026.gadā – attiecīgi 2,2% un 0,7% no IKP.
Lasiet arī: Pēc slepkavības Jēkabpilī kādam ir jāatkāpjas, piedāvā Ašeradens