Finanšu nozares asociācija aprēķinājusi, ka šādu summu ir pazaudējuši četru lielāko Latvijas banku klienti. Savukārt novērsto krāpšanas gadījumu apmērs aizvadītajā mēnesī ir 500 000 eiro.
Latvijas iedzīvotājiem pašiem apstiprinot maksājumus, līdz oktobra beigām izkrāpto līdzekļu summa veido jau 9,5 miljonus eiro. Vienlaikus šo desmit mēnešu laikā novērsto krāpšanu gadījumu apmērs sastāda 4,2 miljonus eiro. Tāpat dati liecina, ka oktobrī izkrāptā naudas summa – 1,4 miljoni eiro – ir par 55% lielāka nekā līdz šim vidēji mēnesī izkrāptā summa 2022.gada trīs ceturkšņu laikā (900 000 eiro).
Statistika liecina: noziedzniekiem visienesīgākā metode Latvijā joprojām ir investīciju krāpšana.
Tā likusi iedzīvotājiem šogad šķirties no nedaudz vairāk kā 4 miljoniem eiro. Telefonkrāpšanas gadījumos nozagti 1,8 miljoni, savukārt cita veida krāpšanās – nedaudz vairāk kā 3,6 miljoni eiro.
«Krāpnieku metodes naudas izvilināšanā kļūst arvien slīpētākas. Par to liecina nesen bankas Citadele vārdā izsūtīts viltus e-pasts, kas informē par it kā svarīga bankas ziņojuma saņemšanu un aicina nospiest uz tīmekļa saites, kas vēlāk ved uz viltus Citadele internetbankas mājaslapu. Cenšoties atdarināt bankas komunikāciju, krāpnieki vēstules tekstā bija integrējuši bankas oficiālo e-pasta kastītes nosaukumu, lai tādā veidā maldinātu cilvēkus un palielinātu savas iespējas izkrāpt naudu,» atklāj Citadeles IT drošības daļas vadītājs Roberts Birzgalis.
trīs padomi, kā atpazīt krāpniecības shēmas e-pastu:
Pirmkārt, svarīgi pievērst uzmanību, no kā e-pasts ir saņemts. Internetā jebkurš cilvēks savam e-pastam var piedēvēt jebkādu vārdu. Piemēram, e-pastā redzams, ka saņemta ziņa no Citadeles, bet tehniski ziņa nāk no ar banku nesaistītas e-pasta adreses, piemēram, support@example.com. Tas ir milzīgs krāpniecības signāls. No šādiem sūtītājiem ziņas vērt vaļā nedrīkst! Ir gadījumi, kad krāpnieki izveidojuši e-pastu, kurā neatbilst tikai viens burts. Ja šķiet, ka e-pasts ir krāpniecisks, nekautrējieties sazināties ar banku, izmantojot bankas oficiālajā mājaslapā norādīto kontaktinformāciju.
Otrkārt, kaut arī krāpnieku izsūtītie viltus e-pasti kļūst arvien kvalitatīvāki, tajos joprojām mēdz būt valodas lietojuma kļūdas, nepilnīgi banku logotipi un bieži vien – aicinājumi uz ātru rīcību. Tas tiek darīts, izmantojot spilgtas krāsas, izsaukuma zīmes, pasvītrojumus vai citus e-pasta noformēšanas elementus, kas mudina uz instinktīvu klikšķa veikšanu. Šādā veidā sagatavojot e-pastu, atrodas tā saņēmēji, kas tiešām notic, ka atgadījies kaut kas ārkārtējs, prasot tūlīt reaģēt. Svarīgi atcerēties, ka banka nekad e-pastā neaicinās klientu operatīvi atrisināt kādu problēmsituāciju, aicinot spiest uz tiešsaistes adreses.
Treškārt, nekad – nedz telefoniski, nedz internetā – nevajadzētu atsaukties uz aicinājumiem sniegt informāciju par bankas pieejām, maksājumu kartēm, parolēm un kodiem. Neievadiet šos datus atsūtītajās interneta saitēs. Bankas vai policijas darbinieki nekad nevaicās pēc konta piekļuves datiem.
