Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) kādai 23 gadus vecai papilomatozes pacientei tika veikta ārkārtīgi sarežģīta, Latvijā un pat visā pasaulē unikāla balsenes un trahejas daļas rekonstrukcijas operācija, lai ļautu sievietei patstāvīgi elpot, ēst un runāt.
Rekurenta respiratora papilomatoze jeb cilvēka papilomas vīrusa (CPV) ierosināta elpceļu saslimšana pacientei jau ir kopš bērnības. Diemžēl šobrīd pasaulē nav tādu medikamentu, kas ļautu slimību pilnībā izārstēt. Taču, uzsver RAKUS ārsti, šī patoloģija ir ārkārtīgi reta.
Plaušu papilomatoze ir diagnosticēta vien 1,6% iedzīvotāju visā pasaulē.
Slimnīcas Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas plastikas ķirurgs Jānis Zariņš skaidro: «Slimības perēkļi – labdabīga audu masa – galvenokārt bija izvietojušies tieši balss saišu reģionā. Taču, slimībai progresējot, pacientei tika nosprostoti elpceļi un iznīcinātas balss saites. Kritiskajā brīdī elpceļu atvere sašaurinājās līdz diviem milimetriem, kas ir jau dzīvību apdraudošs stāvoklis. Turklāt arī uzbalsenis, kas noslēdz elpceļus, izmēra ziņā viņai bija daudz mazāks nekā cilvēkam bez šādām veselības problēmām. Jaunās sievietes dzīves kvalitāte ievērojami pasliktinājās, vismaz divas reizes mēnesī kritiskā stāvoklī ar elpas trūkumu viņa nonāca Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS), kur pacientei, pielietojot lāzeru, tika likvidēti papilomatozes perēkļi un rētas. Šajā situācijā steidzami bija jāatrod iespējami labākais risinājums. Esmu patiesi gandarīts, ka Rīgas Austrumu slimnīcā multidisciplinārā mediķu komandā mums izdevās veikt šo ārkārtīgi komplicēto operāciju, sniedzot pacientei cerību dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.»
Operācija kopumā noritēja desmit stundas. Tajā un pēcoperācijas rehabilitācijā bija iesaistīti 35 dažādu specialitāšu mediķi – ārsti un speciālisti, rezidenti, operāciju un aprūpes māsas, māsu palīgi, sanitāri.
Operācijas ietvaros tika veikta visu bojāto audu rezekcija – ķirurģiska operācija, kurā tiek izgriezta kāda orgāna daļa vai arī viss orgāns – balsenes un trahejas daļā un rekonstrukcija. Tas pacientei, izrakstoties no slimnīcas, ļauj iztikt bez traheostomas (trahejā mākslīgi izveidotas atveres elpošanas nodrošināšanai), viņai patstāvīgi spējot ēst, runāt un elpot. Visi mērķi tika izpildīti, un jaunā sieviete šobrīd atrodas mājās – taču viņai vēl priekšā ir ilgstošs rehabilitācijas process.
Operācijas rezultātā pacientes elpvads ir 16 milimetrus plats, kas ir ļoti tuvu normai.
Pēc operācijas paciente piecas dienas pavadīja stacionāra Gaiļezers Intensīvās terapijas nodaļā. Veselības stāvoklim uzlabojoties, viņa tika pārvesta uz Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļu, kur tika uzsākts rehabilitācijas process, iesaistoties fizioterapeitei un audiologopēdēm.
«Pacientei no jauna vajadzēja apgūt fizioloģiskās funkcijas, lai viņa pati spētu pilnvērtīgi elpot, ēst, dzert un runāt. Mums ir patiess prieks, ka sieviete mums uzticējās un arī pati ļoti iesaistījās visā ārstēšanas procesā, jo pacienta līdzestība ir ļoti būtiska. Rezultātā viņai ievērojami uzlabojās ne vien dzīves kvalitāte, bet arī ādas stāvoklis un izskats, jo, esot pastāvīgā skābekļa badā, arī šis orgāns tiek ietekmēts,» skaidro Zariņš.
CPV var tikt pārmantots vai iegūts dzīves laikā, galvenokārt seksuāla kontakta ceļā. Vīrusa infekcija var palielināt mutes dobuma, dažādu ginekoloģisko (piemēram, dzemdes kakla vēža) un citu audzēju attīstības risku. Savukārt papilomatozes simptomi ir atkarīgi no slimības smaguma pakāpes, tāpēc tie var būt ļoti dažādi – sākot ar klepu un līdz pat balss kvalitātes izmaiņām un elpas trūkumam.
