Latvijas, Lietuvas un Polijas prezidenti kopīgā vēstulē NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam un alianses dalībvalstu līderiem brīdinājuši par norišu Baltkrievijā radīto apdraudējumu.
Vēstulē Egils Levits, Gitans Nausēda un Andžejs Duda norādījuši, ka Maskavas un Minskas sadarbība apdraud drošību reģionā un visā eiroatlantiskajā kopienā, piektdien, 7.jūlija informēja Lietuvas prezidenta preses dienestā.
Trīs valstu prezidenti pauduši, ka Krievija izmanto Baltkrievijas teritoriju un resursus nelikumīgajam un zvērīgajam agresijas karam pret Ukrainai,
kas liecina par arvien ciešāku abu valstu militāro integrāciju.
Vēstulē uzsvērts, ka nesenā Krievijas taktisko kodolieroču izvietošana Baltkrievijā “ir saasinošs gājiens kara Ukrainā kontekstā un tieši apdraud mūsu kopienas drošību”.
“Tas ir vēl viens klajš NATO – Krievijas līguma pārkāpums un skaidrs pierādījums, ka šis dokuments vairs nav spēkā,” lasāms trīs prezidentu vēstulē.
Levits, Nausēda un Duda arī brīdinājuši, ka Krievijas algotņu grupējuma Vagner un tā līdera Jevgeņija Prigožina pārvietošanās uz Baltkrieviju “radītu politiskās stabilitātes riskus Baltkrievijā un tādējādi arī pastāv iespēja, ka tiks zaudēta kontrole pār konvencionāliem un kodolieročiem”.
Tāpat prezidenti pauduši pārliecību, ka “Prigožina algotņu grupējuma ierašanās Baltkrievijā pēc neveiksmīgā dumpja Krievijā varētu mudināt Baltkrieviju atjaunot mēģinājumus izraisīt jaunu maksu migrācijas un humānās krīzes vilni pie Eiropas Savienības robežām”.
“Tagad pirms NATO samita Viļņā mums jābūt solidāriem un vienotiem, lai stātos pretī jebkādiem draudiem saskaņā ar 360 grādu principu. Arī tiem, ko rada jaunākie notikumi Baltkrievijā,” rakstījis Levits, Nausēda un Duda.
“Mums ir jāparāda Krievijai, ka mēs tos redzam un izprotam un esam gatavi ar visiem iespējamiem līdzekļiem stāties tiem pretī,” aicinājuši trīs valstu prezidenti.
Cita starpā viņi arī pauduši pārliecību, ka Baltkrievijas tautai ir jāsaņem skaiudrs vēstījums no NATO, ka “aliansei svarīga ir demokrātiska, stabila un augoša, nevis Krievijas nomākta un Kremļa iekšējo cīņu izmantota Baltkrievija”.
“Mūsu ierosinātās darbības ne tikai uzlabos sabiedroto drošību, bet arī atbilst Baltkrievijas tautas centieniem tiekties uz demokrātiju,” rakstījuši trīs valstu līderi.
Viņuprāt ir nepieciešami pieci darbības virzieni: jāpārskata kodolsavaldīšanas politika un tā jāpielāgo jaunajai realitātei, militāri jāpielāgojas Baltkrievijas konvencionālajam apdraudējumam, jānodrošina armijas krājumi austrumu flangā, jāpalielina aizsardzības izdevumi virs 2% no iekšzemes kopprodukta un jāpalielina sabiedroto pretestība hibrīdapdraudējumam.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins jūnijā paziņoja, ka Krievija 7.-8.jūlijā sāks izvietot Baltkrievijā taktiskos kodolieročus.
Lietuva bažījas, ka situāciju Baltkrievijā saasina nesenais Kremļa paziņojums par Prigožina pārvietošanos uz Baltkrieviju pēc neveiksmīgā dumpja mēģinājuma.
Arī daļai Vagner algotņu atļauts doties uz Baltkrieviju, tomēr nav skaidrs, vai un kad tas notiks.
Baltkrievijas režīma autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko ceturtdien, 6.jūlijā paziņoja, ka Vagner dibinātājs un vadītājs joprojām atrodas Krievijā.
11.-12.jūlijā Viļņā notiks NATO samits.
Lasiet arī: Lukašenko: Prigožins neatrodas Baltkrievijā