Lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) un meža īpašumu tirgus šobrīd ir viens no aktīvākajiem, taču potenciālajiem darījumu dalībniekiem publiski nav pieejama objektīvas informācija par norisēm šajos tirgus segmentos.
Par to brīdina nekustamo īpašumu vērtēšanas uzņēmuma Latio tirgus analītiķe Dr. oec. Ksenija Ijevleva, piedāvājot viņas veidoto Lauku īpašumu tirgus indeksu. Decembra jaunumi – LIZ segmentā paaugstinās cenas, bet meža segmentā vērojams progress: mazinājies pārdevēju skaits, kas pārdevuši īpašumus zem tirgus vērtības.
LauksaimniecībAS zemēm vidējais 1 hektāra pārdošanas cenas pieaugums, attiecībā pret 2020.gadu, ir 40% (novembrī – 38%).
Vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā ir 170 eiro par hektāru (novembrī – 160 eiro); augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā – 330 eiro par hektāru (novembrī – 320 eiro).
Meža īpašumu tirdzniecībā vidējā summa, ko pārpircēji samaksājuši īpašniekam no pārdotā reālās tirgus vērtības, pārējo paturot sev, ir 60% (novembrī – 45%). No visiem to pārdevējiem 60% ir pārdevuši savu īpašumu zem tirgus cenas (novembrī – 65%). Vidējais laika sprīdis, kas paiet no sludinājumu publicēšanas brīža līdz pirmajam pārpircēja piedāvājumam, ir 15 minūtes (arī novembrī).
«Jau iepriekš esam skaidrojuši, ka LIZ to ierobežotās pieejamības dēļ patlaban tiek uzskatītas par vienu no ienesīgākajiem īpašumu veidiem pasaulē.
Tālab cenu pieaugums šajā tirgū arī Latvijā ir tikai likumsakarīgs.
Mēneša griezumā šie skaitļi varbūt nav lieli, taču, ja vērtējam vairāku gadu periodā, tad kāpums ir iespaidīgs. Piemēram, ja salīdzinām šī brīža cenas pret 2005.gadu, tad vidējā pārdošanas maksa LIZ īpašumiem valstī augusi par 1 100,8%, sasniedzot 4 242 eiro par hektāru,» eksperte citē savu kolēģi, Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandiju Lūkinu.
Vienlaikus būtiski izprast katra reģiona specifiku, piemēram, LIZ īpašumiem Zemgalē cenas vienmēr būs būtiski augstākas nekā Vidzemē. Tāpat Lūkins uzsver, ka cenu līmenis Latvijā vēl arvien ir būtiski zemāks nekā kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā, nerunājot nemaz par vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Salīdzinot LIZ īpašumu pārdošanas cenas 2022.gadā pret 2005.gadu, redzams, ka vismazākais kāpums šajā laikā bijis īpašumiem Kurzemē – 438%, šogad sasniedzot 4 730 eiro par hektāru. Tad seko Vidzeme ar 630% pieaugumu un vidējo pārdošanas cenu 2 920 eiro par hektāru. Savukārt, pārējos reģionos LIZ cenu pieagums pārsniedz 1000% – Zemgalē tie 1049% un 5 170 eiro, Latgalē – 1480% un 2 370 eiro, bet Pierīgā pat 1907% ar vidējo cenu 2 022 eiro par hektāru.
Analizējot jaunākos datus par mežu īpašumu segmentu, ekonomiste ir gandarīta, ka vismaz par 5% sarucis īpašnieku skaits, kas pārdevuši mežus zem tirgus cenas. Tāpat pieaudzis arī atlīdzību apmēra īpatsvars, ko īpašnieki saņēmuši no pārpircējiem.
«Kaut dati vēl arvien nav iepriecinoši, priecē apziņa, ka mazinās mežu īpašumu pārdevēju skaits, kas nesaņem atbilstošu atlīdzību jeb, vienkāršāk izsakoties, apzināti vai neapzināti tiek maldināti un apkrāpti. Tas ļauj mums piesardzīgi optimistiski cerēt, ka, mazinot asimetrisko informētību jeb paaugstinot pārdevēju informētības līmeni par norisēm tirgū, tā kļūs par neatgriezenisku tendenci un mežu pārdevēji kļūs gan piesardzīgāki, gan arī gudrāki savos lēmumos,» tā savu analītisko apskatu noslēdz Dr. oec. Ksenija Ijevleva.
Lasiet vēl: Novembrī mājokļu tirgū strauji saruka piedāvājums
