Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) piedāvājusi piecus šajā gadā paveicamus uzdevumu ekonomikas izaugsmei, tostarp izmaiņas darbaspēka nodokļu regulējumā, grozījumus Darba likumā, kā arī efektīvu cilvēkkapitāla attīstības pārvaldību, ziņo LDDK.
LDDK prezidents Andris Bite norāda, ka organizācijas ieskatā ir nepieciešams veikt tūlītējas izmaiņas vairākos tautsaimniecības attīstībai būtiskos virzienos.
Kā pirmo paveicamo uzdevumu LDDK norāda darbaspēka nodokļu konkurētspējas nodrošināšanu salīdzinājumā ar Baltijas valstīm. Tostarp organizācija aicina samazināt darbaspēka nodokļu slogu līdz Baltijā konkurētspējīgam līmenim visos algu līmeņos, atceļot diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu un aizstāt to ar fiksētu.
Otrais paveicamais uzdevums LDDK ieskatā ir cilvēkkapitāla pieprasījuma/piedāvājuma pārvaldības sistēmas izveides pabeigšana un ieviešana. Ir nepieciešams nodrošināt līdz 2024.gada 15.augustam visu iesaistīto resoru un sociālo partneru saskaņotu plānu vienotas cilvēkkapitāla attīstības pārvaldības ieviešanai.
Savukārt līdz 2024.gada 31.decembrim nepieciešams izstrādāt vienotu pieaugušo izglītības mācību dalībnieku prasmju novērtēšanas pieeju un mentoringa atbalstu, nodrošinot mācību dalībnieku nokļūšanu pie konkrētiem darba devējiem.
Kā trešo uzdevumu LDDK norāda konkurētspēju veicinošas izmaiņas Darba likumā līdz 2024.gada 31.decembrim.
Tostarp nepieciešams nepilna summētā darba laika regulējums – lai novērstu atšķirīgas interpretācijas iespējas un lai panāktu tiesisko noteiktību, Darba likums jāpapildina ar tiesību normu par nepilnu summēto darba laiku, kas atļautu darbinieku nodarbināt, ņemot vērā nepieciešamību, saglabājot minimālās garantijas.
Tāpat LDDK ieskatā ir jānosaka koplīgumu spēks laikā – Darba likumā ir jāparedz, ka koplīgums zaudē spēku gadu pēc koplīguma termiņa notecējuma, ja netiek noslēgts jauns koplīgums. Kā arī ir jāparedz vienlīdzīgi noteikumi darbinieku atlaišanai pārkāpumu vai darbinieku skaita samazināšanas gadījumā – darba devējiem vēl joprojām jāsaskaņo arodbiedrības biedru atlaišana, piemēram, ja tie ir pieļāvuši pārkāpumus vai tiek samazināts darbinieku skaits.
LDDK ierosina samazināt virsstundu darba samaksas apmēru visās tautsaimniecības nozarēs. LDDK norāda, ka Darba likumā jānosaka piemaksa par virsstundu darbu 50% apmērā (spēkā esošā 100% apmēra vietā) un trešajā daļā, ģenerālvienošanās gadījumā noteikt piemaksu par virsstundu darbu 20% apmērā (spēkā esošā 50% apmēra vietā).
Vienlaikus LDDK rosina samazināt dīkstāves apmaksas apmēru, tostarp gadījumos, kad dīkstāve ilgst ilgāk par piecām darba dienām, jāparedz tiesības darba devējam dīkstāves apmēru noteikt 70% apmērā (esošā 100% apmēra vietā).
Ceturtais LDDK rosinātais uzdevums ir straujāka veselības jomas virzīšanās ar tās digitalizācijas procesiem, lai ar datos balstītu pieeju varētu efektīvāk izmantot pieejamo finansējumu.
Tāpat LDDK ieskatā ir jāpārskata “A” darbnespējas lapu regulējums, lai tas būtu virzoša rakstura ar mērķi samērot visu iesaistīto pušu atbildības.
LDDK ieskatā ir jānosaka, ka pirmās trīs slimības dienas netiek apmaksātas, nākamās piecas dienas apmaksā darba devējs 70% apmērā, savukārt pārējās dienas apmaksā no valsts speciālā budžeta 80% apmērā.
Savukārt piektajā LDDK ieteiktajā risinājumā norādīts, ka līdz gada beigām nepieciešama “Gatavi mērķrādītājam 55” pakotnē grozīto regulu normu pārņemšana noteiktajos termiņos, jo nav pieņemama papildu sankciju uzlikšana Latvijai un uzņēmumiem, laicīgas regulu nepārņemšanas dēļ.
Attiecīgi nepieciešamas atvērtas diskusijas ar nozarēm un pēc tam ar Eiropas Komisiju par nacionālo un nozaru mērķu noteikšanu un izpildi. Šobrīd saskatāms, ka ar Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļautajām rīcībpolitikām nepietiks, lai sasniegtu Latvijai nospraustos enerģētikas un klimata mērķus, kas attiecīgi atsaucas arī uz Klimata likumā piedāvāto mērķu izpildi nozaru līmenī.
Tā kā jau ir saskatāma Nacionālā enerģētikas un klimata plāna kavēšanās mērķu pārskatīšana, diskusijas ir jāveic līdz gada vidum, akcentē LDDK.
LDDK norāda, ka mērķis Latvijas ekonomikas apjomu divreiz palielināt līdz 2035.gadam nozīmē to, ka ikgadējam iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumam faktiskajās cenās jābūt vidēji 6,2%. Ja noņem inflācijas ietekmi, tad IKP izaugsmei šī mērķa sasniegšanai vajadzētu būt virs 4% gadā – tas ir pietiekami ambiciozs mērķis un tam būtu jāparedz noturīgas kvalitatīvas izmaiņas un pāreja uz augstāku pievienoto vērtību.
Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums “Par Latvijas ekonomikas attīstību” rada šaubas par tajā pausto pieņēmumu ekonomisko pamatotību un pasākumu ieviešanas reālo ietekmi uz plānoto IKP izaugsmes tempu.
Savukārt finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā “Latvijas Stabilitātes programma 2024.-2028.gadam” minēts, ka 2024.gadā plānots izstrādāt nodokļu politikas pamatnostādnes 2024.-2027.gadam. Darba grupas diskusijas par šo jautājumu notiek vairāk nekā gadu, tāpēc LDDK sagaida, ka tuvākajā laikā tiks pieņemti lēmumi, kuru rezultātā samazinātos darbaspēka nodokļu slogs, pēc iespējas vienkāršojot sistēmu.
LDDK ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993.gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus – uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.
LETA jau ziņoja, ka ceturtdien Saeimā norisinās parlamentārās debates par valsts turpmākās ekonomiskās attīstības jautājumiem.
Debatēs norisinās EM izstrādātā informatīvā ziņojuma “Par Latvijas ekonomikas attīstību” izskatīšana, kas notiek vienlaikus ar Finanšu ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma “Latvijas Stabilitātes programma 2024.-2028.gadam” izskatīšanu.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) iepriekš norādīja, ka, līdz ar EM sagatavoto ziņojumu, Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem būs iespēja paust arī savu redzējumu par Latvijas ekonomiskās attīstības virzieniem.
Lasiet arī: EY: Augstās izmaksas spiež uzņēmumus pieņemt nepatīkamus lēmumus