Bērziņa karjeras līkloči. No Kuģniecības afērām uz silto krēslu LDz valdē

Edvīns Bērziņš

Aizdomu ēna par krāpniecību piecu miljonu apmērā. Karjeras līkloči ar Lemberga gādību. Slepens «miera izlīgums» pēc Ulda Auguļa (ZZS) ienākšanas Satiksmes ministrijā. Nelikumīgs monopola stāvoklis nozarē. Kas īsti slēpjas aiz Latvijas dzelzceļa (LDz) šefa «nevainojamās» reputācijas?

Sūdzības, tiesvedības un pārkāpta ES direktīva

Edvīns Bērziņš par LDz priekšsēdētāju kļuva 2016.gada februāra beigās. Kā galveno apņemšanos un pirmo uzdevumu bija noteikts – nodrošināt pilnīgu uzņēmuma darbības atbilstību Eiropas direktīvas un Dzelzceļa likuma grozījumu noteikumiem. Tas attiecoties gan uz tarifa jautājumiem, gan infrastruktūras maksas veidošanas priekšlikumiem. Būtiska esot arī iekšzemes pārvadājumu kapacitātes pārskatīšana un palielināšana, ieceļot Bērziņu amatā komentēja viena no Nominācijas komitejas loceklēm Džineta Innusa.

Tomēr Bērziņa uzdevums gadu garumā ir «iesprūdis». Tirgus atvēršana brīvai konkurencei nav paveikta. Tā vietā ir aktīvas vairākas tiesvedības un Konkurences padomē uzsākta lieta par LDz un LDz Cargo iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Divpadsmit gadus pēc dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus atvēršanu Eiropas Savienībā, Latvijā tas joprojām nav izdarīts, tādējādi pārkāpjot Eiropas Komisijas direktīvu.

Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks jau bija izteicis bažas un brīdinājumu, ka Latvijai šie nepaveiktie darbi var nest graujošas sekas no Eiropas Komisijas puses. Transporta nozarē strādājošajiem uzņēmējiem iebildumu pret LDz piekopto politiku ir daudz un dažādi, taču LDz šefs Bērziņš uz tiem nereaģējot.

Attiecībā uz Bērziņa iecelšanu amatā joprojām ir vairāki neatbildēti jautājumi. Pirmais un galvenais – kāpēc tik svarīga ar valsts drošības interesēm saistīta infrastruktūras uzņēmuma vadība tika uzticēta cilvēkam ar nopietnām reputācijas problēmām?

Atbildīgās amatpersonas nevarēja nezināt, ka bijušo Latvijas kuģniecības (LK) valdes locekli un Juridiskās daļas vadītāju Edvīnu Bērziņu līdz ar citām fiziskām un juridiskām personām vaino aptuveni piecu miljonu ASV dolāru izkrāpšanā no Libērijā reģistrētā LK meitasuzņēmuma Latmar Holdings Corporation. Londonas tiesa šajā lietā jau bija pieņēmusi Bērziņam nelabvēlīgu lēmumu, bet Jūrmalas tiesa, kurā lieta nonāca 2013.gadā, lēma, ka Bērziņam jāsamaksā Latmar 145 000 mārciņas par ārzemju tiesāšanās izdevumiem. Turklāt tiesāšanās noritēja par tipisku amata noziegumu. Kā izriet no lietas materiāliem, LK bija izmantojusi viltus konsultāciju līgumus ar «pastkastītes firmām», kuras realitātē nekādas konsultācijas netika sniegušas. Daļa naudas bija pārskaitīta jau pirms līguma noslēgšanas, turklāt vienu no LK «konsultantēm» – Media Focus, pārstāvēja starptautiskā mērogā bēdīgi slavenā ar naudas atmazgāšanas shēmām saistītā Lana Zamba. Maz ticams, ka Edvīns Bērziņš, kurš  kontrolēja visus līgumus, nezināja, ka iesaistās krāpnieciskā afērā. Tāpat maz ticams, ka to nezināja cilvēki, kuri virzīja viņu apstiprināšanai LDz šefa amatā. Tādēļ aktualizējas jautājums – kam tas bija izdevīgi?

Aivara Lemberga ēna

Minētā krāpšanas skandāla laikā LK vēl kontrolēja tā saucamā «Lemberga nometne». Un viena no Latmar krāpšanas skandālā iesaistītajām «pastkastītes firmām» – Austrijas uzņēmums Arindal Beteiligungsverwaltungs GMBH, uz kuru tika pārskaitīti pieci maksājumi, katrs 960 000 dolāru apmērā, 100% piederēja Jakobam Hiršbekam, kurš Latmar prasībā nodēvēts par Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimenes trastu pilnvaroto. Veidojas interesanta ķēdīte – no Lemberga kontrolētās LK teju pieci miljoni krāpnieciskas shēmas rezultātā tiek pārskaitīti uz Lemberga pilnvarotai personai piederošu pastkastītes firmu, bet roku uz darījuma pulsa tur cilvēks, kurš vēlāk ar tā paša Lemberga ietekmē esošās un ZZS kontrolētās Satiksmes ministrijas svētību kļūst par Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētāju. Taču šī nav vienīgā interesantā sakritība.

Iepriekšējo LDz valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni aizturēja 2015.gada augustā. Tolaik satiksmes ministrs bija Anrijs Matīss. Par LDz vadītāja pienākumu izpildītāju kļuva Aivars Strakša, un aizkulisēs nešaubījās, ka viņš kļūs par nākamo LDz vadītāju. Taču 2016.gada februārī par satiksmes ministru kļuva Uldis Augulis, un situācija mainījās. Ministrija nonāca pilnīgā ZZS kontrolē, neoficiāla informācija vēstīja, ka lielā mērā tur toni nosaka Aivara Lemberga intereses, un jau februāra beigās LDz vadītāja amatā tika iecelts  Edvīns Bērziņš. Praktiski tajā pašā laikā ar slepenu vienošanos tika noslēgts izlīgums arī Latmar krāpniecības skandālā.

Nodokļu krāpšanās reputācijai netraucē

Auguļa ministrēšanas laikā par LDz loģistika vadītāju kļuva ar Aivaru Lembergu saistītais Verners Lūsis, kuru Polijas varas iestādes vaino vairāk kā 48 miljonos lielā PVN nodokļu izkrāpšanas shēmā. Ar Lembergu Lūsis saistīts vismaz no 2005.gada, kad kļuva par valdes locekli tolaik vēl Lemberga kontrolē esošajā AS Ventbunkers. Zināms, ka abi tajā pašā gadā Kopenhāgenā pārsprieduši arī ne pārāk likumīgas ar biznesu saistītas ietekmes sviras, un šī Satversmes aizsardzības biroja Dānijas partnerdienesta ierakstītā saruna pievienota A.Lemberga krimināllietai.

Ar Lūša vārdu saistās arī LDz īpatnējā uzņēmuma labas reputācijas izpratne. Pēc aizturēšanas Lietuvā, Lūsis atkāpās no LDz loģistika vadītāja amata, motivējot, ka šādu lēmumu pieņēmis koncerna reputācijas dēļ. Taču praktiski uzreiz pēc tam Lūsis ar LDz šefa Bērziņa gādību tika iekārtots LDz meitasfirmā LDz Cargo ar 3 500 eiro lielu mēneša atalgojumu. Iniciatīva ielikt Lūsi par LDz loģistika valdes priekšsēdētāju savulaik nākusi no Edvīna Bērziņa puses, un arī uz Lūša palikšanu LDz Cargo uzstājis tieši viņš. Nākas secināt, ka LDz valdes priekšsēdētāju Lūša reputācijas problēmas un to kaitējums koncernam nesatrauca.

Miljons šur, miljons tur…

Vēl viena nepārprotama LDz saistība ar Ventspili ir uzņēmuma grandiozie reklamēšanas un sponsorēšanas līgumi, kurus nebija iespējams noslēgt bez Edvīna Bērziņa akcepta. Informāciju par reklāmas līgumiem LDz dēvē par komercnoslēpumu, un pilna informācija par tiem nav pieejama. Arī šie reklāmas līgumi bija viens no iemesliem, kuru dēļ satiksmes ministrs Tālis Linkaits izteica neuzticību LDz valdei. Ministrs secināja, ka daudzi reklāmas un mārketinga līgumi nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību.

Parādījusies arī informācija, ka LDz notikušas koruptīvas darbības ar LDz Cargo piederošo dzelzceļa vagonu nomu, kas, iespējams, veikta, izkrāpjot līdzekļus.

Ar saimniecisko darbību saistīta tā arī neuzceltā prettrokšņu aizsargsiena Šķirotavas stacijā, kuru LDz pirms sešiem gadiem nolēma būvēt bez konkursa izsludināšanas. Uzņēmums firmai Composite Constructions aizskaitīja pusmiljona eiro avansu, firma naudu pārskaitīja divām Honkongā reģistrētām firmām, un viss. Sienas nav, naudas arī, bet Eiropas līdzfinansējumu LDz nācās atdot atpakaļ. Darījums notika, kad Edvīns Bērziņš vēl sēdēja valdes locekļa krēslā, un LDz stūrēja Uģis Magonis. Taču kāpēc gan LDz bija vajadzīgi četri gadi, lai pēc Composite Constructions maksātnespējas pasludināšanas sāktu interesēties par iespējām atgūt naudu? Pa to laiku pusmiljons jau sen ir aizceļojis nezināmā virzienā, un iespēju to atgūt nav.  Viena no versijām ir, ka LDz pēc tika ilga laika uzsāka cīņu par kreditora statusu vien tādēļ, lai neiestātos attiecīgo amatpersonu atbildība. Parādījusies arī informācija, ka LDz notikušas koruptīvas darbības ar LDz Cargo piederošo dzelzceļa vagonu nomu, kas, iespējams, veikta, izkrāpjot līdzekļus.

Lemberga kontrolēto medija uzbrukums

Kā redzams, iemeslu izteikt neuzticību LDz valdei satiksmes ministram bijis pietiekami, taču viņa sākotnēji dedzīgā rīcība iespējamās korupcijas un shēmošanas apkarošanai ir noplakusi. Nav izslēgts, ka tas saistīts ar masīvo pret viņu vērsto kampaņu Aivara Lemberga kontrolētajos medijos. Tādi laikraksti kā Neatkarīgā Rīta Avīze un Ventas Balss, kuru viedoklis parasti sakrīt ar Lemberga viedokli, Latvijas dzelzceļa aizdomīgos darījumus un rīkošanos pretēji lielas ar transporta nozari saistītas uzņēmēju daļas interesēm neatspoguļo, toties aizrautīgi «sit» Lemberga lielāko oponentu dr. Rudolfu Meroni, cenšoties viņam «piešūt» vai visus iespējamos grēkus. Taču Ventspils ostā strādājošo ar tranzītu saistīto uzņēmumu gremdēšana ar LDz rokām vienlaikus nozīmē arī pašas Ventspils gremdēšanu. Jo tieši šie uzņēmumi ar saviem nodokļiem ienes lielu daļu naudas pilsētas budžetā. Piemēram, AS Baltijas ekspresis 2018.gadā bija lielākais iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs uz vienu nodarbināto Ventspils pilsētā. Diemžēl izskatās, ka LDz un tā meitasuzņēmums LDz Cargo dara visu, lai šī uzņēmuma konkurētspēju mazinātu. Tā vien šķiet, ka šis valsts uzņēmums, kurš caur savu meitasuzņēmumu nodarbojas ar kravas pārvadājumiem (infrastruktūras pārvaldītājam tas ir aizliegts) nevar pārdzīvot, ka LDz Cargo tirgus daļa no 70% samazinājusies līdz 66%, bet Baltijas ekspresim palielinājusies no 14% līdz 22%. Iespējams, tas arī ir viens no iemesliem pašlaik vērojamai histērijai.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas