Valsts prezidents Egils Levits 19.decembrī, tiekoties ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisti (Sauli Niinistö), uzsvēra, ka NATO lēmums savā sastāvā uzņemt Somiju un Zviedriju ir vēsturisks – tas ievērojami uzlabos drošības situāciju gan Somijā, gan Latvijā, gan visā Ziemeļeiropas reģionā.
Tāpat Levits uzsvēra, ka abu valstu pievienošanās NATO ir nopietns pienesums NATO kopējās kapacitātes stiprināšanā. Tāpat tas arī veicinās sadarbību starp Latvijas un Somijas militāro industriju.
Savukārt Somijas prezidents atzina, ka pēc tam, kad Somijas dalība NATO tiks ratificēta, būs iespēja paplašināt jau tā diezgan plašo sadarbību gan ar Latviju, gan citām valstīm tieši militārajā jomā, vienlaikus atzīstot, ka ar to vien nepietiek.
«Atsevišķām valstīm katrai pašai ir jāturpina rūpēties par savu spēju attīstīšanu un izveidošanu. Tikai tādā veidā mēs kopā kļūsim vēl spēcīgāki,» sacīja Nīniste.
Krievijas izvērstā kara Ukrainā kontekstā, abi valstu vadītāji bija vienisprātis par to, ka ir nepieciešams turpināt Ukrainai sniegt visu iespējamais atbalsts, kas vien tai ir nepieciešams. Gan nodrošināt nepieciešamā bruņojuma piegādi, gan turpināt palīdzēt valsts civiliedzīvotājiem, lai stiprinātu viņu spēju stāvēt pretī šī brīža izaicinājumiem.
Krievijas uzbrukums Ukrainai ir smagākais starptautiskais noziegums saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1945.gada Hartu, norādīja Levits.
«Kopš Otrā pasaules kara kaut kas tāds notiek pirmo reizi, tādēļ starptautiskajai sabiedrībai ir jādomā arī par to, ka šāda rīcība nedrīkst palikt bez juridiska novērtējuma,»
sacīja Latvijas prezidents, uzsverot, ka viena no iespējām ir izveidot starptautisku tribunālu šī jautājuma izvērtēšanai.
Tāpat arī Eiropas Savienība domā par to, kādā veidā varētu izlietot arestētos Krievijas līdzekļus, kas atrodas ārpus Krievijas, lai nodotu tos Ukrainas atjaunošanai.
Lasiet arī: Kariņš tiekas ar Zviedrijas premjeru; reģionā vienīgais apdraudējums var nākt no Krievijas
