Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ir jāsaprot, vai tā turas pie Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij), vai arī iekļaujas demokrātisko partiju spektrā, raidījumā Spried ar Delfi sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Pēc Levita paustā, nenorobežošanās no Lemberga var apdraudēt Latvijas virzību uz augstākas kvalitātes demokrātiju.
Tāpat Valsts prezidents atzīmēja, ka Latvijas stratēģiskie partneri – ASV – ir noteikuši sankcijas pret politiķi.
“Mums ir vajadzīga laba opozīcija, kas ir spējīga nomainīt valdošo koalīciju. (..) Valstiska opozīcija dotu arī zināmu spiedienu valdošajai koalīcijai veidot labāku politiku, jo tādā gadījumā veidojas reāla sacensība,” sacīja Levits.
Jaunā vienotība (JV) pirms vēlēšanām vilka sarkanās līnijas pret ZZS, arī Progresīvie kritiski ir izteikušies par ZZS, tomēr patlaban vērojams, ka tiek dzēstas novilktās līnijas.
Atbildot uz jautājumu, vai tas ir pareizi, Valsts prezidents uzsvēra, ka savu principu “uzmešana” nekad nav laba rīcība.
“Redzēsim, kas no tā iznāks. Beigās jau to novērtēs vēlētāji. Politiskām partijām svarīgos jautājumos ir jābūt pietiekami konsekventām, lai vēlētāji zinātu, ar ko rēķināties. Šāda konsekventa partija ir Nacionālā apvienība (NA), jo mēs zinām, par ko tā iestājas un uz to var paļauties,” norādīja Levits.
Valsts prezidents atzīmēja, ka viņš arīdzan saprot Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV). Pēc Levita paustā, Kariņš uzskata, ka pašreizējā koalīcija buksē un neiet pietiekami ātri uz priekšu, tāpēc premjers mēģina skatīties, vai ar citu koalīciju nebūtu labāk tikt pie vēlamajiem rezultātiem.
Runājot par to, vai koalīcija, kuru veido NA, Apvienotais saraksts (AS) un JV, ir optimālā koalīcija, Valsts prezidents akcentēja, ka iespējama vēl viens variants, proti, ka koalīcijai pievienojās Progresīvie.
Levits skaidroja, ka starp NA, daļu JV, AS un Progresīvajiem pastāv liela iekšējā spriedze partijas programmas dēļ.
“Kad veidoja jauno koalīciju, es teicu, ka tas ir viens no iespējamiem variantiem. Es arī saprotu, ka tā spriedze bija pārāk liela, tāpēc izveidojās šī koalīcija,” pauda Valsts prezidents.
Kā ziņots, patlaban valdošajā koalīcijā strādā JV, NA un AS, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam,
Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un Progresīvajiem, kam NA un AS iebilst.
Kariņš jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija “kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests” un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.
Lasiet arī: JV, ZZS un Progresīvie vienisprātis par nepieciešamību valsts uzņēmumu akcijas kotēt biržā