Tāpat kā kontinentālajā Eiropā, arī Lielbritānijā mežus apdraud astoņozobu mizgrauzis (Ips typographus) – maza, bet rijīga vabole, kas labvēlīgos apstākļos ārkārtīgi strauji vairojas, raksta britu raidorganizācija BBC.
Astoņzobu mizgrauzis Eiropā iznīcinājis miljoniem egļu, un Lielbritānijas valdība cerēja, ka izdosies apturēt tā izplatību, pārbaudot koksni, kas tiek ievesta valstī. Izrādījās, ka mizgrauzim nevajag kuģus – vējš atpūta vaboli pāri Lamanšam. Tagad valdības zinātnieki cīnās, izmantojot neparastus paņēmienus, tostarp īpaši apmācītus suņus un lidrobotus.
Egļu astoņzobu mizgrauzis skujkokus Eiropā iznīcina jau gadu desmitiem. Vabole iedēj oliņas zem mizas, un jaunā paaudze barojas ar koksni. Ja kokā ir daži tūkstoši vaboļu, tas vēl spēj atkopties, cīnoties pret vabolēm ar pastiprinātusveķu izdalīšanu. Bet novājinātu koku aizsargspējas ir zemākas, un mizgrauži strauji savairojas.
Lielbritānijas valdības Meža izpētes dienesta koku veselības nodaļs vadītājs Makss Bleiks (Max Blake) skaidroja, ka mizgrauža populācija var pieaugt tik ļoti, ka koks vairs nespēj sevi pasargāt, un tajā ir miljoniem, ja ne miljardiem, vaboļu.
Kopš astoņzonbu mizgrauzis parādījās Norvēģijā, tas iznīcinājis 100 miljonus kubikmetru egļu.
Lielbritānijā Sitkas egle ir galvenais koksnes avots, un Bleiks ar kolēģiem ar bažām vēroja vaboles izplatību kontinentālajā Eiropā. Meža izpētes dienesta pārstāve Andrea Deola (Andrea Deol) pastāstīja, ka valstī ir 725 000 hektāru egļu, un, ja vabolei ļaus savairoties, lielākā daļa šo egļu ir pakļautas riskam.
Valdības augu veselības plānā ir vairāk nekā 1400 kaitēkļu un slimību, tomēr astoņzobu mizgrauzis šobrīd tiek uzskatīts par bīstamāko. Tiesa, kaitēkļu un slimību skaits nepārtraukti pieaug Labdarības organizācijas “The Woodland Trust” pārstāvis Niks Filipss (Nick Phillips) norādīja, ka tam galvenais iemesls ir starptautiskā tirdzniecība – tiek ievesti kokmateriāli un koku stādi, kas dažkārt var nest līdzi “apakšīrniekus.” Meža pētījumu dienests kopā ar robežsardzi gadiem ilgi pārbaudīja kokus un koksnes produktus, lai izvairītos no vaboles ievazāšanas, bet tas nepasargāja no nelāga pārsteiguma kādā mežā Kentā. Deola skaidroja, ka mežaudzē atrada vaboļu populāciju, kas tur bija mājojusi gadiem. Vēlāk pētnieki esot slazdos noķēruši tādu vaboļu daudzumu, kas liecināja, ka tās ieradušās uz salas citos veidos. Pašlaik veiktā izpēte liecina, ka mizgrauzis atpūsts no kontinenta ar vēju.
Bija skaidrs, ka jārīkojas ātri, un tika izstrādāti paņēmiemi, kas varētu iederēties arī militārajā operācijā. Tika pacelti lidroboti, lai izpētītu simtiem hektāru meža, meklējot pazīmes, ka kokos varētu būt vaboles. Kad mizgrauža populācija kokā ir ļoti liela, tas vairs nespēj nogādāt barības vielas un ūdeni galotnes zariem, un tie sākt kalst. Nākamais solis ir entomologu ziņā – viņi izpēta kokus no zemes. Deola pastāstīja, ka tā ir adatas meklēšana siena kaudzē, dažkārt meklējot vienu atsevišķu vaboli, lai notvertu pirmos īpatņus un neļautu savairoties. Viena gada laikā viņas komanda inspicēja 4500 hektārus egļu meža.
Darbs ir fiziski ļoti grūts un laikietilpīgs, un tiek meklēti veidi, kā to atvieglot.
Kad pirmie mizgrauži atrod piemērotus kokus, tie izdala feromonus, kas pievilina citas vaboles. To smarža ir spēcīga, un tāpēc var izmantot suņus, lai tie uzostu vaboles. Pirmie izmēģinājumi bijuši veiksmīgi, un suņi ir īpaši noderīgi, lai pārlūkotu lielus kokmateriālu krāvumus, ko grūti vizuāli caurskatīt.
Tāpat tiek izmantotas kameras pie vaboļu slazdiem, un tās ļauj katru dienu pārbaudīt slazdus, lai ātrāk konstatētu vaboles klātbūtni.
Pasākumu kopums padarījis Lielbritāniju par pirmo valsti, kuras kontrolētajā teritorijā izskausts astoņzobu mizgrauzis. Deola sacīja: “Mūsu darbam ir pozitīvs iespaids, un ir svarīgi, ka turpinām pūles; ja mēs kļūsim neuzmanīgi, tad ik gadu pastāv risks, ka mizgrauzis atgriezīsies.” Un risks arvien pieaug. Eiropa pieredz mizgrauža populāciju pieaugumu, jo koki ir novājināti, cenšoties sadzīvot ar klimata pārmaiņām. Ziemās vairāk līst, un tās ir maigākas, kas nozīmē, ka nav sala, un koki atrodas mitrumā. Kopā ar izteiktiem un ilgstošiem sausuma periodiem vasarā tas novājina kokus, un pieaug iespēja, ka koki varētu vētrās nolūzt. Tad arī vabolei ir visas iespējas savairoties. Palielinoties vaboles pārņemtajām platībām kontinentālajā Eiropā,
arī iespēja, ka tās nonāks Lielbritānijā, palielinās.
Meža izpētes dienesta komanda strādā, lai vērtu paredz;et, kur Lielbritānijā var parādīties vaboles. Kopā ar Kembridžas Universitātes zinātniekiem ticis piemērots atmosfēras dispersijas modelis, kas parasti tiek izmantots, lai noteiktu, kur virzīsies radioaktīvās daļiņas pēc kodolkatastrofas. Tagad ar tā palīdzību cenšas prognozēt astoņzobu mizgrauža pārvietošanās virzienu.
Filipss atbalsta valdības darbu, tomēr ir noraizējies par veco mežu zaudēšanu. Komerciālās egļu audzes ierasti stādītas blakus vecajiem, bioloģiski vērtīgajiem mežiem, un katru reizi, ka egļu audzē atrod mizgraužus, jānocērt gan tās, gan blakus esošie meži. Filipss norādīja, ka vēlas, lai valdība saglabātu pēc iespējas vairāk vecos kokus, ko nav skāris mizgrauzis.