Bankas jau pieprasa augstākas procentu likmes aizdevumiem, tomēr nesteidzas tās paaugstināt noguldījumiem, un Lietuvas finanšu regulatori norāda, ka tas nav pareizi, raksta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Eiropas Centrālā banka pērn četras reizes paaugstināja procentu likmes, un komercbankas attiecīgi paaugstināja savu klientu maksājumus. Hipotekāro aizdevumu procentu likmes pieaugušas līdz 4%, savukārt patēriņa kredītu likmes līdz 9%. Tikmēr noguldītāji nav pamanījuši, ka procentu likmes kāptu. Swedbank šobrīd piedāvā 0,2% peļņu noguldījumiem, savukārt SEB – 0,6% likmi.
Lietuvas banka, kas uzrauga komercbankas, norādīja, ka peļņai no noguldījumiem vajadzētu būt lielākai. «Mēs vēlētos ieraudzīt straujāku peļņas procentu likmes pieaugumu noguldījumiem. Tas atpaliek,» sacīja Lietuvas bankas vadītājs Gedimins Šimkus (Gediminas Šimkus).
Opozīcijas deputāts, parlamenta Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Aļģirds Butkevičs (Algirdas Butkevičius) ir vēl striktāks un sola parlamentāro izmeklēšanu. Viņš sacīja:
«Šāda komercbanku uzvedība ir, mazākais, nepiedienīga, un, ja skatāmies uz to no finansiālā un ekonomiskā viedokļa, plēsonīga. Cik es zinu, ikgadējie komercbanku ienākumi ir tikai auguši.»
Lietuvas banka norāda, ka jau ir aicinājusi komercbankas pārskatīt savu pieeju. Tās valdes loceklis Simons Krēpšta norādīja: «Sabiedrībai un Lietuvas Bankai nav pieņemams, ka pieaugums noguldījumos ir patiešām lēns, inerts, salīdzinājumā ar procentu likmju pieaugumu aizdevumiem.»
Daži ekonomisti norāda, ka lielajām komerciālajām bankā nav nekādas vajadzības paaugstināt noguldījumu peļņas procentu likmes. Ekonomists Aleksandrs Izgorodins norādīja: «Bankām šobrīd nav nepieciešams iegūt papildus naudu, lai gatavotos krīzei, stabilizētu finanses vai palielinātu kapitālu. Otrs ir tas, ka, tā kā kaut kāda krīze Eiropu un Lietuvu sagaida, bankas attiecīgi mazāk aizdos gan uzņēmējiem, gan privātpersonām, kas arī nozīmē, ka bankām nav nepieciešams pieaudzēt kapitālu.» Krēpšta gan norāda, ka savu darbu paveiks konkurence, un jau novērojams, ka mazākās bankas piedāvā 1-2% likmes noguldījumiem.
General Financing bankas finanšu direktors Valds Bernatavičs (Valdas Bernatavičius) sacīja: «Termiņnoguldījumu procentu likmes aug, bet tās nespēj turēties līdzi Eiropas Centrālās bankas procentu likmēm, un tas ir normāli, jo noguldījumu procentu likmes nosaka pieprasījums un piedāvājums.»
Lietuvas banka aicina noguldītājus pārcelt finanšu līdzekļus uz termiņnoguldījumu kontiem, jo tas var palīdzēt situācijas uzlabošanai.
Pilnu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1861241/this-is-obscene-lithuanian-regulators-urge-banks-to-close-rate-gap-between-loans-and-deposits
Lasiet arī: SVF uz pusi samazina Lietuvas ekonomikas izaugsmes prognozi 2023.gadam
