No gada sākuma Lietuvas apkalpojošajā sfērā strādājošajiem ārzemniekiem nepieciešamas lietuviešu valodas pamatzināšanas, bet noteikumu ieviešana realitātē ir lēna, un saņemto sūdzību skaits pieaug.
Lietuvas Valsts valodas inspekcija šogad jau saņēmusi 31 sūdzību par apkalpojošajā sfērā strādājošo valsts valodas prasmi. Ierasti visa gada laikā saņemtas ap 50 sūdzību. Tajā pašā laikā nosacīti neliels skaits ārvalstnieku pieteikušies kārtot valsts valodas prasmju pārbaudi.
Tiek lēsts, ka pamatlīmeņa – A1 – zināšanu pārbaudi vajadzētu nokārtot apmēram 16 000 ārvalstu strādnieku. A1 līmeņa valodas zināšanas nozīmē, ka persona var uzdot un atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem, piemēram, par dzīvesvietu, draugiem un priekšmetiem. Pēc diviem gadiem strādniekiem jau būtu jāspēj nokārtot mazliet augstāka līmeņa pārbaudījums. No šīs prasības atbrīvotas tikai personas, kam piemērots pagaidu aizsardzības statuss, piemēram, Ukrainas kara bēgļi.
Pašlaik pārbaudījumu nokārtojuši mazliet vairāk nekā 150 ārvalstnieki, savukārt vēl apmēram simts pieteikušies to izdarīt līdz janvāra beigām. Izglītības ministra vietnieks Rolands Zuoza (Rolandas Zuoza) norādīja, ka valdība ieteikusi apsvērt vēl vairāku eksaminācijas punktu atvēršanu ārpus Valsts izglītības aģentūras, piemēram, universitātēs, bet pagaidām tas nav nepieciešams.
Daži pakalpojumu sniedzēji, piemēram, skaistumkopšanas salonos, turpina klientus brīdināt, ka personāls nerunā lietuviešu valodā.
Īpaša uzmanība valodas barjerai pievērsta ēdienu piegādes un pārvadājumu jomās.
Valsts valodas inspekcijas vadītājs Andrjus Valotka (Andrius Valotka) norādīja, ka pārkāpums tiks piefiksēts tikai gadījumā, ja valodas zināšanu trūkums liedz nodrošināt pienācīgu pakalpojuma izpildi.
Likums nosaka 90 līdz 170 eiro lielu soda naudu, bet līdz šim sods nav piemērots, jo ir spēkā sešu mēnešu pārejas periods. Valotka norādīja, ka sagaidāms sūdzību skaita pieaugums.
Opozīcijas deputāti norādījuši, ka gan likumā, gan tā pielietošanā ir caurumi. Konservatīvā deputāte Daļa Asanavičūte (Dalia Asanavičiūtė) sacīja, ka daži šoferi izliekoties par kurliem vai mēmiem, lai izvairītos no saziņas. Viņa piebilda, ka apliecinājumu par valodas zināšanām vajadzētu prasīt, kad persona reģistrējas kā pakalpojumu sniedzējs.
“Bolt” pārvadājumu pakalpojumu vadītājs Lietuvā Laimons Jakštis (Laimonas Jakštys) norādīja, ka uzņēmums pamatā paļaujas uz šoferu sniegto informāciju par saziņas prasmēm. Viņš sacīja, ka pirmie pārbaudījumi notikuši tikai janvāra vidū, un esot par ātru ieviest papildus prasības.
Daži valdošās koalīcijas deputāti aizstāvēja likuma mērķi, bet atzina, ka pastāv tehniski izaicinājumi. Sociāldemokrāts Ķēstutis Vilkausks (Kęstutis Vilkauskas) sacīja, ka būtiskākais jautājums ir nodrošināt, lai klienti ir apmierināti ne tikai ar pakalpojumu, bet arī ar to, kā tas tiek sniegts.
Pašlaik Lietuvā ārzemniekiem izsniegtas vairāk nekā 200 000 uzturēšanās atļaujas.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2814252/lithuanian-authorities-report-dozens-of-complaints-over-foreign-workers-language-skills
Lasiet arī: Policija brūk nevis algu, bet sistēmas dēļ – Valsts kontroles skarbs secinājums