Neskatoties uz to, ka Lietuvas valdība jau drīz pēc kara sākuma Ukrainā apturēja vīzu izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, pērn Lietuvā ieradušies vairāk šo valstu iedzīvotāju nekā iepriekš, raksta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Saša (vārds mainīts) Lietuvā pērn ieradās no Maskavas, un plāno palikt Lietuvā uz dzīvi. Vīrietis mācās lietuviešu valodu Caritas organizētajās mācībās: “Ir ļoti svarīgi zināt lietuviešu valodu, jo nepieciešams integrēties, nepieciešams iegūt cieņu šajā valstī.” Sašam bijusi Šengenas vīza, līdz ar to Lietuvā iekļūt bija viegli. Krieviju viņš pametis politisku iemeslu dēļ, un Lietuvu izvēlējies, jo jūtas tur droši. Saša norāda, ka Lietuva ir valsts, kas izprot Krievijas pašreizējā režīma radītās briesmas un jau sen par to brīdinājusi pārējo Eiropu.
Caritas Ārvalstnieku integrācijas programmas vadītāja Egle Masevičūte (Eglė Masevičiūtė) par lietuviešu valodas kursu apmeklētājiem sacīja: “Tie ir cilvēki, kas patiesi plāno savu nākotni Lietuvā. Tie, kas nav ieinteresēti un vēlas doties tālāk, vienkārši nemācās.”
Saskaņā ar Lietuvas Migrācijas dienesta datiem,
2022.gadā Lietuvas uzturēšanās atļauju vēlējās iegūt gandrīz 4000 Krievijas pilsoņu, kas ir divreiz vairāk nekā 2021.gadā.
Palielinājies arī to personu skaits, kas uzturēšanās atļaujas saņēmuši – šī gada pirmajos mēnešos tie ir gandrīz 1000 Krievijas pilsoņi.
Krievijas pilsoņu skaits Lietuvā pieaug, lai gan Lietuvas Ārlietu ministrija jau 2022.gada maijā paziņoja, ka pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Tomēr sākotnēji viņi varēja brīvi iekļūt Lietuvā, izmantojot citu Šengenas zonas valstu vīzas. Lietuvas Migrācijas dienesta vadītāja Evelīna Grudzinskaite (Evelina Gudzinskaitė) skaidroja: “Ir bijušas situācijas, kad viņi iegūst, piemēram, Itālijas vīzu, ierodas Lietuvā un iesniedz pieteikumu uzturēšanās atļaujai. Tā kā šādai situācijai ierobežojumu nebija, uzturēšanās atļauja bija iegūstama.”
Septembrī Lietuva, Latvija un Igaunija, kā arī Polija pārstāja pieņemt Šengenas vīzas no Krievijas pilsoņiem.
Grudzinskaite informēja, ka ierastākie iemesli, lai pieprasītu uzturēšanās atļauju, ir ģimenes apvienošanās vai darba vajadzības. Viņa norādīja, ka Krievijas pilsoņi strādā dažādus darbus – sākot no celtniecības līdz augsta līmeņa IT profesionāļiem.
Daži politiķi uzskata, ka pārāk liela Krievijas pilsoņu ieplūšana Lietuvā ir risks valsts drošībai. Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Laurīns Kašcūns (Laurynas Kasčiūnas) norādīja, ka cilvēki bēg no Putina režīma, tomēr, no otras puses, viņiem galvenais ir pašu drošība, un Krievijas spēka struktūras var izmantot krievu diasporas savā labā. Kaščūns tic, ka jaunais likums, kas neļaus Krievijas pilsoņiem iegūt uzturēšanās atļaujas (ar atsevišķiem izņēmumiem) ir nepieciešams, lai novērstu draudus.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1967918/despite-visa-bans-russian-residents-in-lithuania-on-the-rise
Lasiet arī: BNN pēta | Lietuvā pieņem likumu par sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem
