Lietuvā plaukst atjaunīgo energoresursu izmantošana, un elektrība arvien plašāk tiek iegūta no vēja un saules, bet ģeologi, enerģētikas speciālisti un aizsardzības jomas eksperti tikmēr apspriež vēl kādu iespēju – ģeotermālo enerģiju zem kājām.
Ģeotermālās enerģijas, kas iegūta no karsta ūdens, tvaika vai ļoti karstiem iežiem zem zemes, izmantošana nav jaunums, un Islande ap šo enerģijas veidu izveidojusi lielu daļu savas ekonomikas. Tagad izrādās, ka arī Lietuvai ir potenciāls to izmantot.
Pētījumi liecina, ka Lietuvas teorētiskā ģeotermālā kapacitāte varētu sasniegt apmēram 25 000 megavatu, kas vairāk nekā 12 reizes pārsniedz valsts kopējo elektrības pieprasījumu. Saskaņā ar ģeologa Sauļa Šļaupa (Saulius Šliaupas) teikto, Lietuva atrodas uz vienas no termāli aktīvakajām Austrumeiropas platformas daļām. Austrumeiropas platforma ir ģeoloģiskā struktūra, kas pamatā tiek uzskatīta par pārāk aukstu, lai to izmantotu enerģijas ieguvei. Šļaupa sacīja, ka vidējā karstuma plūsma Austrumeiropas platformā ir apmēram 43 milivati uz kvadrātmetru. Viļņā tā ir 39 milivati uz kvadrātmetru, toties Lietuvas rietumu daļā sasniedz 70 līdz 80 milivatus uz kvadrātmetru, un atsevišķos urbumos pat 90 milivatus uz kvadrātmetru, kas ir unikāls radītājs visas platformas teritorijā.
Ģeologs skaidroja, ka anomāliju rada kristāliskā pamatklintāja sastāvs, kas rada karstumu no dažādu elementu – to vidū kālija, torija, urāna – radioaktīvās sabrukšanas. Tā rezultātā Lietuvas rietumos, jo īpaši Baltijas nogulumu baseinā, ir tāds ģeotermālais potenciāls, kāda nav kaimiņiem.
Eenerģētikas uzņēmuma “Lavastream” direktors Simons Valadkevičs (Simonas Valadkevičius) sacīja, ka
ģeotermālās enerģijas konkurenti nav vēja vai saules enerģija, bet gan importētā elektrība,
kas pašlaik nosedz Lietuvas pamatpieprasījumu. Lietuva importējot lielu daļu elektrības no Latvijas vai Zviedrijas, un esot izvēle – doties atomenerģijas virzienā, kam ir neskaidras izmaksas un kas ir laikietilpīgs process, vai izmantot to, kas jau pieejams, tātad ģeotermālos resursus Lietuvas rietumos.
Ekonomiskā ziņā ģeotermālā enerģija ir vilinoša. Saskaņā ar investīciju bankas “Lazard” 2025.gadā veiktajiem aprēķiniem, jaunu ģeotermālo staciju ražotā elektrība izmaksā 56 – 93 eiro par megavatstundu, savukārt jauna atomelektrostacija ražotu elektrību, kas maksātu 120 – 188 eiro par megavatstundu. 15 gadu laikā atomenerģijas ieguves izmaksas augušas par 47%, kamēr ģeotermālās enerģijas – tikai par 16%. Valadkevičs piebilda, ka nākamās desmitgades laikā ģeotermālā enerģija var kļūt vēl lētāka. Viņš sacīja, ka tehnoloģijas kļūs kvalitātes, risku pārvaldības un izmaksu ziņā uzticamas, un Lietuvas rietumos iegūtā ģeotermālā enerģija varētu kļūt vairākas reizes lētāka, nekā sola jūras vēja parku attīstītāji.
Papildus ekonomiskajiem apsvērumiem, ģeotermālā enerģija ir pievilcīga vēl kāda iemesla dēļ – tai nav nepieciešamas piegādes ķēdes. NATO Viļņas Enerģijas drošības izcilības centra eksperte Kristina Rimkūnaite (Kristina Rimkūnaitė) norādīja uz skaidru saikni starp degvielas loģistiku un militāro ievainojamību. Viņa sacīja, ka, skatoties uz NATO pieredzi Irākā un Afganistānā, viena dīzeļa litra piegādāšanai bija nepieciešami pieci līdz seši litri dīzeļa transportam, turklāt apmēram puse starpgadījumu ar cietušajiem notika tieši transportējot degvielu vai ūdeni, un tas esot no loģistikas atkarīgas energosistēmas trūkums.
Tikmēr ģeotermālās enerģijas gadījumā “degviela” darbībai tiek iegūta no avota zem spēkstacijas.
Nav nepieciešami tankkugi vai konvoji, un nav piegādes ķēžu, ko varētu izjaukt. Arī resursi atrodas zem zemes, un tos ir daudz grūtāk iznīcināt nekā saules paneļus vai vēja turbīnas. Rimkūniete piezīmēja, ka Kalifornijā ģeotermālo enerģiju militāro bāžu apgādāšanai izmanto jau kopš 1980.gadiem, un arī Vācijā divi militārie objekti pašlaik tiek apgādāti ar ģeotermālo enerģiju, un tiek apsvērts tās plašāks pielietojums. Viņa sacīja, ka ģeotermālo resursu izmantošana jāatīsta miera laikā, jo process ir ilgāks nekā saules paneļu uzstādīšana vai vēja turbīnu būvniecība. Tajā pašā laikā, tiklīdz ģeotermālo enerģiju sāk izmantot, tā ir viens no stabilākajiem un drošākajiem resursiem, kas pieejams.
Rimkūniete izteica bažas par saules enerģijas infrastruktūru, jo dažos paneļu elementos iestrādāti konntrolieri, kas ražoti potenciāli naidīgās valstīs, līdz ar to apdraudot to darbību krīzes situācijās.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2919110/the-future-of-lithuania-s-energy-industry-lies-beneath-its-feet
Lasiet arī: Zemessardze gaida lielāku atsaucību no reģioniem