Lietuvas transporta un sakaru ministrs Eiženijs Sabutis (Eugenijus Sabutis) ceturtdien Briselē tikās ar Eiropas ilgtspējīga transporta un tūrisma komisāru Apostolosu Cicikostasu (Apostolos Tzitzikostas). Tikšanās laikā Sabutis uzsvēra, ka, reaģējot uz ģeopolitiskajiem un drošības izaicinājumiem, transporta un militārās mobilitātes sakaru attīstībai jābūt vienai no ES prioritātēm.
Pēc ministra domām, ES ir jāapstiprina tās infrastruktūra, kas ir kritiski svarīga visai Eiropai, un jāplāno nepieciešamās investīcijas, kā arī jānodrošina vienādi minimālie standarti šādas infrastruktūras aizsardzībai visās ES valstīs.
“Mēs runājam par visu transporta un telekomunikāciju infrastruktūru: ceļiem, dzelzceļiem, lidostām un jūras ostām, sakaru kabeļiem un satelītiem. Visa šī infrastruktūra ir potenciāli neaizsargāta pret hibrīdapdraudējumiem, kā mēs nesen pieredzējām kabeļu pārrāvumus Baltijas jūrā, kā arī GPS traucējumus mūsu gaisa telpā,” norādīja ministrs Sabutis.
Uzsverot ES centienus attīstīt Eiropas transporta tīklu (TEN-T), Sabuta kungs uzsvēra, ka ir jākoncentrējas uz lielāku ES budžetu militārajai mobilitātei, tostarp finansējumu militārās mobilitātes infrastruktūras (tilti, stāvvietas, krustojumi) aizsardzībai un uzraudzībai.
Lai attīstītu trūkstošos pārrobežu transporta savienojumus, paātrinātu “Via Baltica” un “Rail Baltica” projektus un stiprinātu Baltijas reģiona integrāciju Eiropas transporta sistēmā, ir nepieciešams palielināt Eiropas finansējumu stratēģiskajiem transporta projektiem, kas tiek īstenoti Lietuvā.
“Mūsu valsts pieslēgšana Eiropas transporta tīkliem ir Lietuvas un Baltijas valstu prioritāte. “Via Baltica” ceļa rekonstrukcija un tā tālāka paplašināšana uz ziemeļiem, Eiropas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūve un citu projektu īstenošana, kas uzlabotu arī militāro mobilitāti, ir jomas, kurās ilgtermiņa un nepārtraukts Eiropas atbalsts mums ir ārkārtīgi svarīgs,” sacīja ministrs Sabutis.
Patlaban tiek lēsts, ka Lietuvai ir nepieciešami divējāda lietojuma projekti, lai apmierinātu civilās un militārās mobilitātes vajadzības, un to izmaksas ir aptuveni 3,5 miljardi eiro. Lietuvai ir vajadzīgi četri miljardi eiro, lai līdz 2030.gadam pabeigtu “Rail Baltica” projektu.
Lietuvas transporta un sakaru ministrs šodien šos jautājumus apsprieda arī ar Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētāju Elisavetu Vozembergu-Vrionidi (Elissavet Vozemberg-Vrionidi), komitejas priekšsēdētāja vietnieku Virginiju Sinkeviču (Virginijus Sinkevičius) un citiem EP deputātiem no Lietuvas.
Plānots, ka Briselē Sabutis tiksies arī ar Eiropas Dzelzceļa un infrastruktūras uzņēmumu kopienas (CER) izpilddirektoru Alberto Mazolu (Alberto Mazzola) un Starptautiskās Autotransporta savienības (IRU) Briseles biroja vadītāju Reluku Marianu (Reluca Marian).
Lasiet arī: ES vēlas vairāk ASV gāzes un atjaunojamās enerģijas, lai aizstātu piegādes no Krievijas
