Kamēr Krievija veido ciešāku saikni ar Baltkrieviju un mudina to iesaistīties karā, Lietuvas politiķi aicina ieviest stingrākus ierobežojumus uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas, raksta Lietuvas medijs LRT.
Ierobežojumi attiektos gan uz Baltkrievijas, gan Lietuvas pilsoņiem. Krievijas prezidenta nesenā vizīte Minskā ir zīme, ka Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko atbalsta Maskavas agresiju Ukrainā.
Eiropas Pralamenta deputāts Petrs Auštrevičs (Petras Auštrevičius) uzstāj: ja abi režīmi kļūst arvien līdzīgāki, Viļnai būtu pret Baltkrievijas pilsoņiem jāvērš tieši tādas pašas sankcijas kā pret Krievijas pilsoņiem. Viņš norādīja:
«Es esmu pārliecināts, ka atšķirības starp Baltkrievijas un Krievijas pilsoņiem arvien sarūk.»
Deputāts uzskata, ka ieceļotājiem no Baltkrievijas arī būtu jāpiemēro ierobežojumi, un tas nozīmē, ka Lietuvā tiktu ielaisti tikai personas, kas bēg no notiesāšanas, politiskie aktīvisti vai opozīcijas pārstāvji. Viņš piebilda: «Bet ielaist jebkuru citu, kurš uzskata, ka šī ir miera oāze un veids, kā izvairīties no Lukašenko režīma skarbās realitātes, būtu solis par tālu.»
Politikas eksperts Maksims Milta (Maksimas Milta) nepiekrīt Auštrevičam, un norāda, ka baltkrievi ir pavisam citādi, kas pierādījās jau 2020.gada protestos, kuros piedalījās 100 000 cilvēku. Milta teica: «Vieglākais veids, kā iegūt banālus politiskos punktus, ir padarīt jebkuru baltkrievu par pretinieku un briesmu avotu. Es nedomāju, ka tā ir.»
Lietuvā 2022.gadā ieceļojuši apmēram 900 000 baltkrievu, daži kā tūristi, citi uz ilgāku laiku. Lietuvas Migrācijas dienesta vadītāja Evelīna Grudzinskaite (Evelina Gudzinskaitė) norādīja, ka daudzi baltkrievi Lietuvā ierodas, lai strādātu, un līdz ar to ir svarīgi valsts ekonomikai, turklāt kopš kara sākuma Ukrainā baltkrievi ir pakļauti papildus pārbaudēm, un vīzu izsniegšanas ir ierobežota.
«Mēs nepārtraukti konsultējamies ar Valsts drošības dienestu, policiju un robežsardzi par katru ārzemnieku, kas šeit nonāk. Vēl vairāk – Baltkrievijas un Krievijas pilsoņiem tagad ir jāaizpilda anketa par attieksmi pret karu Ukrainā,» sacīja Grudzinskaite. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agnė Bilotaitė) pastāstīja, ka valdība uzrauga situāciju pie robežas, un vajadzības gadījuma tiks veikti papildpasākumi drošībai. Ministre piebilda:
«Situācija ar Baltkrieviju vienmēr ir jutīga. Tik lielā mērā, ka jebkurā brīdī var rasties jautājums par robežas šķērsošanu kā tādu.»
Tikmēr Auštrevičs uzskata, ka arī lietuvieši, kas dodas uz Baltkrieviju, ir jutīgs temats. Vasara ir ceļošanas karstākais brīdis, bet lietuvieši Minskas ieviesto bezvīzu režīmu izmanto visu gadu, un robežu šķērsojuši teju 400 000 reižu. Poliķis norāda, ka arī lietuviešiem vajadzētu uzdot jautājumus, piemēram, vai viņi piekrīt, ka nauda, kas iztērēta Baltkrievijā, tiek izmantota kara sponsorēšanai. Tāpat vajadzētu ieviest kvotas, kas noteiktu, cik bieži drīkst apmeklēt Baltkrieviju. Iekšlietu ministre uz to atbildēja, ka ideja ir apsverama, bet ļoti grūti ieviešama dzīvē.
Baltkrievija paziņojusi, ka līdz 2023.gada beigām pagarinās bezvīzu režīmu ar Lietuvu. Tajā pašā laikā Lietuvas drošības iestādes aicina pilsoņus atturēties no Baltkrievijas apmeklēšanas.
Pilnu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1857069/amid-moscow-minsk-rapprochement-lithuanian-politician-calls-for-belarus-travel-ban
Lasiet arī: Lietuvas vīzas kārotājiem no Krievijas būs jāatbild uz jautājumiem par karu Ukrainā
