NATO dalībvalstis kopumā ir vienisprātis, ka Baltijas valstu rotācijas pretgaisa aizsardzības jautājumi ir jārisina alianses militārajai vadībai, nevis atsevišķu valstu politiķiem, paziņojis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Pēc Nausēdas teiktā, sabiedrotie ir vienisprātis, ka augstākajam sabiedroto spēku virspavēlniekam Eiropā (SACEUR) būtu jāplāno pretgaisa aizsardzības līdzekļu rotācija Lietuvā un citur reģionā.
“Ir paredzēti arī daži jauninājumi, lai īstenotu pretgaisa aizsardzības sistēmu rotācijas principu. Tas būs SACEUR pārziņā. Domāju, ka tam būs līdzīgs statuss kā gaisa telpas patrulēšanas misijai,” Nausēda trešdien teica žurnālistiem Vašingtonā, kur viņš piedalās NATO samitā.
Pagājušajā gadā NATO samitā Viļņā tika panākta vienošanās par rotācijas modeli Baltijas valstu pretgaisa aizsardzībai, un bija paredzēts, ka sabiedrotie nogādās pretgaisa aizsardzības ieročus reģionā uz mācībām vai īslaicīgai dislokācijai.
“Prezidentam vai aizsardzības ministram nebūs jābrauc uz dažādām galvaspilsētām un jālūdz pretgaisa aizsardzības sistēmas, to koordinēti darīs NATO. Domāju, ka mēs virzāmies uz priekšu salīdzinājumā ar Viļņas tekstu,” sacīja Lietuvas prezidents.
Viņš norādīja, ka Viļņas samitā panāktā vienošanās ir “ļoti labs pamats, uz kura mēs varam būvēt jaunus ķieģeļus”, un ka plānotā Vašingtonas deklarācija ļaus panākt “saskaņotāku virzību”.
NATO valstīm trūkst tālās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības ieroču, no kuriem daļa tiek piegādāta Ukrainai, kas cīnās pret Krievijas iebrukumu.