Lietuvā arvien populārāki kļūst apģērba maiņas pasākumi, un organizētāji uzskata, ka tie pamudina veidot ilgtspējīgu dzīvesveidu un atgādina par masveida modes ietekmi uz vidi, raksta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Karolīna Sakolovska (Karolina Sakolovska) nesen Traķos rīkoja apģērba maiņas pasākumu, un aicināja tos, kas vēlas atbrīvot savus skapjus, izvietot apģērbus, kas ir lietojami, bet nav atraduši pielietojumu pie īpašnieka un mainīties ar tiem. Viņa norādīja, ka tas gan ļauj atjaunot garderobi, gan veido kopienas sajūtu un ir arī vienkārši patīkams pasākums. Sakolovska apģērbu maiņas pasākumu organizēja pirmo reizi, un bija pārsteigta par atsaucību un iedzīvotāju aktīvo iesaisti.
Līdzīgs pasākums rīktos projekta Klimatosūkis (Game On) laikā. Viļņa notikuši divi apģērba maiņas pasākumi, un projekta vadītāja Inga Labutīte-Atkočaite zināja pastāstīt, ka kilograma poliestera izgatavošana rada 21 kilogramu oglekļa dioksīda, savukārt kilograms kokvilnas auduma ražošanas procesā rada 28 kilogramus oglekļa dioksīda.
Tādejādi pēdējā apģērba maiņas pasākumā atmosfērai aiztaupīta gandrīz tonna oglekļa dioksīda.
Dizainere un ilgtspējīgas garderobes veidošanas zīmola COPIE radītāja Gerūta Navickaite (Gerūta Navickaitė) norādīja, ka daudzos skapjos ir milzums apģērba, kas netiek izmantots. Labākajos gadījumos cilvēki lieto 50% no sava apģērba, sliktākajos – vien 5% no skapja satura tiek nēsāti. Navickaite pastāstīja, ka galvenā ilgtspējīgas garderobes pazīme ir pēc iespējas mazāk apģērba ar pēc iespējas vairāk kombināciju iespējām. Dizainere piebilda, ka ir svarīgi izvērtēt, kādēļ apģērbs atrodas skapī, un tas vien, ka kaut kas ir modē vai draugi nēsā ko līdzīgu, nav labs iemesls apģērbu paturēt.
Kampaņas Fashion Revolution Lietuvas koordinatore Aušra Jozapaitīte (Aušra Juozapaitytė) sacīja, ka modes iespaids uz vidi ir milzīgs, un,
lai gan Lietuvā nav lielas apģērbu industrijas, lietuvieši ir ievērojami modes patērētāji.
Lai gan bieži tiek uzskatīts, ka ilgtspējīgi apģērbi ir ļoti dārgi, un ne visi var tos atļauties, Jozapaitīte norādīja, ka tas nav vienīgais ceļš. Cilvēki var iemācīties salabot vai pielāgot savu apģērbu, pārkrāsot to un censties atstāt pēc iespējas mazāku nospiedumu vidē.
Saskaņā ar Labutītes-Atkočaites teikto, sintētisko audumu ražošanas apjoms ir ievērojami pieaudzis, šādi apģērbi ir lēti un nereti tiek iegādāti pilnīgi bezatbildīgi. Turklāt sintētiskie audumi mazgājot izdala mikroplastmasas daļiņas, kas vēlāk nonāk ūdenī.
Vides aizsardzības institūta dati liecina, ka ik gadu katrs lietuvietis atkritumos izmet ap 20 kilogramiem tekstila atkritumu, kas kopā veido 57 tūkstošus tonnu, un tie ir 8% no kopējā valsts atkritumu daudzuma. ES vidēji tekstils veido 5% no kopējā atkritumu daudzuma.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1992714/clothes-swaps-and-mending-socks-lithuanians-embrace-sustainable-fashion
Lasiet arī: Aptauja: 56% iedzīvotāji ir kaut reizi nodevuši tekstilu pārstrādei
