Lai gan 1.septembrī veikalos obligāti visām precēm būs jāpievieno valstu karodziņi un uzraksti, kas norāda uz produkta izcelsmi, situācijas uzlabošanās joprojām nav vērojama, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
“Es vakar ieeju veikalā un pat uz lielajām informācijas zīmēm, kur var sarakstīt pašu vellu, nekā nav par produkta izcelsmes valsti. Tā vietā man ir jāņem un jāpēta dārzenis, uz kura ir uzlīmēta uzlīme ar informāciju tik sīkā šriftā, ka to ir grūti salasīt,” stāstīja LOSP valdes priekšsēdētājs. Tāpat viņš pauda neizpratni par to, kādēļ ir tik grūti uzrādīt patieso produkta izcelsmi, norādot uz potenciālām tirgotāju bailēm vai negribēšanu to darīt.
Gūtmanis arī minēja, ka vēl sarežģītāk ir ar veikalu privātajām preču zīmēm, akcentējot, ka, piemēram, “Rimi eļļa” vai “Maxima Well done vistas gaļa”, nenorāda potenciālo produkta izcelsmi vai patieso ražotāju. “Es gribu saprast un redzēt, kas ir ražotājs, jo ir skaidrs, ka ne “Rimi” ražo eļļu, ne “Maxima” vistas gaļu,” viņš minēja, norādot,
ka, lai noskaidrotu produkta izcelsmi, atkal ir jāmeklē, kur ar maziem burtiem ir rakstīts ražotājs, kas, pēc Gūtmaņa domām, ir patērētāja maldināšana.
Komentējot Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus par pārtikas preču marķēšanu, kurus otrdien, 13.augustā, paredzēts skatīt valdībā, Gūtmanis teica, ka LOSP ir izskatījusi šos noteikumus daudzās darba grupās un tie raisīja daudz strīdus starp tirgotājiem, pārtikas ražotājiem un lauksaimniekiem. Tomēr, ņemot vērā atšķirīgos viedokļus, ir panākts kompromiss.
Viņš atzīmēja, ka sākumā jāgaida, kamēr sāks strādāt jaunā kārtība un pāris mēnešus jāvēro, kā tā darbojas, piebilstot, ja pēc tam būs nepieciešamas izmaiņas, jebkurš normatīvais dokuments ir labojams.
Tāpat Gūtmanis minēja, ka pircēji būs pārsteigti, redzot karodziņus uz precēm, kuras uzskatīja par Latvijā ražotām, un tas arī ir šo noteikumu mērķis. Viņš norādīja, ka LOSP iepriekš ir veidojusi kampaņu “Tiesības zināt” un veica aptauju, kurā atklājās, ka cilvēki nezina, kurās valstīs ražotus produktus pērk. Cilvēki parasti domā, ka zina, ko pērk, bet reizēm tā nav, un tas ir mārketings.
“Es varu nopirkt importa produktu, tā jau nav problēma, bet tad, kad es to pērku, es gribu, lai tas notiktu apzināti. Taču tad, kad es vēlos nopirkt vietējo ražojumu un mani apmāna, man tas nemaz nepatīk,” sacīja Gūtmanis, piebilstot, ka liela daļa cilvēku nelasa mazos burtiņus, ar kuriem patlaban norādīta produkta izcelsme, un pēc tam ir pārsteigti par produkta patieso izcelsmi. Šāda situācija ir novērojama visās produktu grupās.
LOSP ir biedrība, kas apvieno 54 valsts mēroga ražotāju un pārstrādātāju nevalstiskās organizācijas, kas aptver visu Latvijas teritoriju un visus ražošanas sektorus. Organizācija formulē vienotu lauksaimnieku viedokli ražotāju interešu aizstāvībai un tālākām sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, kā arī citiem sadarbības partneriem.