Pēc Krievijas izstāšanās no Melnās jūras “labības darījuma” Latvijas valstij jāuzņemas līderība tranzīta koridora nodrošināšanai Ukrainas graudu eksportam. Latvijas ostu jauda jau šobrīd ļauj nodrošināt vismaz 20% jeb 15 miljonu tonnu Ukrainas graudu eksporta, kamēr ne Lietuvas, ne Polijas ostām šādas kapacitātes nav, norāda “Latvijas stividorkompāniju asociācija” (LSA).
Baltijas valstīm ir ļoti nozīmīga loma Ukrainas lauksaimniecības produktu eksporta krīzes atrisināšanā un Latvija, izmantojot mūsu lielo ostu un tranzīta nozares kapacitāti un profesionālo atbalstu, var dot ļoti lielu ieguldījumu operatīvai Ukrainas graudu eksporta atjaunošanai.
“Pēc iespējas ātrāk veicot visas nepieciešamās procedūras šāda tranzīta koridora izveidošanai, tai skaitā nodrošinot zaļo koridoru Ukrainas kravām, mēs spēsim Ukrainai palīdzēt pārvarēt Krievijas rīcības dēļ radušos graudu eksporta krīzi, kura rada arvien katastrofālākus draudus Āfrikas valstu apgādei ar pārtiku.
Tai skaitā arī ierobežo Ukrainas ekonomiku,” uzsver LSA padomes priekšsēdētājs Ivars Landmanis.
Latvijas bijušais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards jau 2022.gada aprīlī tiekoties ar Ukrainas lauksaimniecības ministru Mikolu Soļski apliecināja Latvijas gatavību turpināt sniegt atbalstu Ukrainai visos iespējamos veidos, tai skaitā kopīgi meklējot un rodot praktiskus risinājumus Ukrainas graudu eksportam, izmantojot Latvijas ostas. Tādēļ LSA Ukrainas partneri, ar kuriem asociācija ir aktīvā saziņā jau kopš 2022.gada marta, aicina Latviju uzņemties maksimāli lielu iniciatīvu, jo pēc vairākkārtējām veiksmīgām vizītēm un vienošanās par iespējamo sadarbību ir pārliecinājušies par Latvijas ostu infrastruktūru piemērotību liela apjoma graudu eksportam.
LSA norāda, ka lielākās problēmas atšķirīgā sliežu platuma dēļ šobrīd rada dzelzceļa savienojums starp Poliju un Lietuvu, nepieciešamība steidzami nodrošināt investīcijas infrastruktūras pielāgošanai Ukrainas kravu vajadzībām, kā arī ievērojami palielināt uzglabāšanas jaudas. Kā arī pēc veiktajām testa kravām 2022.gadā no Ukrainas uzlabot Polijas pusē robežkontroles kapacitāti.
Tā kā Ukrainas dzelzceļa infrastruktūra nav savietojama ar lielāko daļu Eiropas Savienības valstu dzelzceļu tīklu, šobrīd alternatīva ir graudu pārvadāšana ar kravas automobiļiem pa sauszemes ceļiem to tālākai nogādāšanai iekraušanai kuģos.
Jebkurā gadījumā LSA uzsver, ka jāinvestē gan sliežu pārejās, gan arī uzglabāšanas infrastruktūras kapacitātes celšanā. Visā procesā ir vajadzīga arī valsts iesaiste, tai skaitā saziņai ar Eiropas Komisiju par atbalstu Ukrainas graudu eksporta nodrošināšanai.
Neapšaubāmi, galvenais un ātrākais liela apjoma eksporta nodrošināšanai, ir dzelzceļa tranzīts.
“Ņemot vērā, ka ostu nozare jau kopš 2014.gada diversificē savas jaudas un šobrīd nodrošina gan Baltijas valstu kravu eksportu, gan ievērojamu importu un eksportu no un uz Centrālāzijas un Āzijas valstīm, Latvijas eksports nekādā veidā neciestu. Savukārt uzņemoties iniciatīvu Baltijas tranzīta koridora nodrošināšanai Ukrainas lauksaimniecības preču piegādei pasaules tirgiem, Latvija sniegtu nozīmīgu palīdzību ne vien Ukrainai, bet arī tām pasaules valstīm, kuras ir šo kravu galamērķis,” saka Ivars Landmanis.
Lasiet arī: Viedoklis | Pārcentīga sankciju interpretācija Latvijai varēja izmaksāt veselas nozares likvidēšanu
