Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, no kuras eksports uz Krieviju tikai pieaug – pēc LTV ziņu dienesta aplēsēm, 307 Latvijas uzņēmumi turpina eksportēt uz Krieviju, vēsta LSM.
LSM norāda, ka Ekonomikas ministrija (EM) esot atteikusies sniegt plašāku informāciju par to, kuri uzņēmumi turpina eksportēt uz agresorvalsti, uzsverot, ka tas ir komercinformācijas noslēpums.
Medija rīcībā esošā informācija liecina, ka visvairāk tiek eksportēta pārtika, alkohols, zāles, mehānismi un tekstilizstrādājumi.
Par to, vai uz Krieviju eksportēt preces, kuras nav aizliegts eksportēt atbilstoši sankcijām, lēmumu pieņem paši uzņēmēji.
EM Analītikas departamenta direktore Dace Zīle medijam skaidro, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā lielākoties uzņēmēji atsakās eksportēt preces uz Krieviju, jo sabiedrība asi kritizē uzņēmumus, kas paliek vai atgriežas Krievijas tirgū.
Zīle uzsver, ka daudzi lieli starptautiskie uzņēmumi, mēģinot palikt vai atgriezties Krievijas tirgū, ir nonākuši patērētāju “melnajā sarakstā”.
Kā piemērus viņa min Francijas uzņēmumu Pernod Ricard, kas eksportē Absolut Vodka, un ASV saldumu zīmolus Toblerone, Milka un Oreo.
Savukārt farmācijas nozares uzņēmumi vēl aizvien visi bez izņēmuma turpinot eksportu. Ķīmijas un farmācijas asociācijas valdes priekšsēdētāja Vitālija Skrīveļa skatījumā, “Krievijas uzsāktais karš Ukrainā neesot iemesls liegt agresorvalsts iedzīvotājiem piekļuvi medikamentiem”.
“Ja man kāds saka, ziniet, visiem krieviem ir jāmirst tāpēc, ka Putins ved karu pret Ukrainu, realizējot ukraiņu tautas genocīdu, tad nu tas pats attiektos pret krievu tautu,” LSM atzīst Skrīvelis, un piebilst, ka asociācija rūpīgi seko līdzi ASV un ES noteiktajām sankcijam.
Eksportu uz Krieviju turpina arī alkohola nozare – šī gada pirmajos piecos mēnešos alkohola eksports uz Krieviju ir pieaudzis par 165%.
Alkohola nozares asociācijas ieskatā pārsvarā eksportu uz Krieviju īsteno Latvijā reģistrēti Rietumu uzņēmumi.
Asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols uzsver, ka “skatoties no ekonomikas skatupunkta, tādā veidā Krievijai tiek atņemta nauda”.
LSM norāda, ka nozaru pārstāvju argumenti liecina, ka “medikamenti tiek sūtīti, lai glābtu Krievijas iedzīvotāju dzīvības, bet alkohols, lai sabojātu, savukārt Latvijā ražotais apģērbs, lai uzņēmuma darbinieki nepaliktu bez darba”. Lai gan Lauma Lingerie atteicās sniegt interviju, uzņēmums apstiprināja, ka turpina eksportēt savu produkciju uz Krieviju tādos pašos apmēros, kā tas bija pirms kara Ukrainā.
Tikmēr Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds pauž, ka uzņēmumiem zināmā mērā tā ir cīņa par tirgu, it īpaši ņemot vērā, ka nereti vietējie tirdzniecības tīkli atsakās pieņemt Latvijā ražotu produkciju. Kā piemēru viņš min zeķes, kuras ir atteikušies iekļaut savās preču asortimentā divi lielākie veikalu tīkli Latvijā – Maxima un Rimi.
Līdzīgi kā alkohola nozarē, arī apģērbu, tehnikas un elektroiekārtu nozarēs daļa no eksportētajām precēm nav ražotas Latvijā, bet tiek iepirktas, lai tālāk pārdotu uz Krieviju.
LSM atzīmē, ka nav zināms skaidri, cik daudz preču no Latvijas tiek eksportētas uz Krieviju. Tāpat nav skaidrs, cik daudz no sūtījumiem nonāk no Latvijas Krievijā izmantojot citu valstu starpniecību.
Ārlietu ministrija (ĀM) atkārtoti aicina uzņēmējus, kas turpina biznesu Krievijas tirgu, izvērtēt visus riskus, kas saistās ar uzņēmuma reputāciju un sankcijām.
Lasiet arī: Baltijas valstīs kāpj gan benzīna, gan dīzeļdegvielas cena
