Baltkrievijas līderis un Krievijas sabiedrotais Aleksandrs Lukašenko pagarināja savu 31 gadu ilgušo valdīšanu pēc tam, kad vēlēšanu amatpersonas pirmdien, 27.janvārī, viņu pasludināja par uzvarētāju prezidenta vēlēšanās, kuras Rietumvalstu valdības atzina par krāpnieciskām, ziņo “Reuters”.
“Varat apsveikt Baltkrievijas Republiku, mēs esam ievēlējuši prezidentu,” pirmdienas agrā rīta stundā preses konferencē sacīja valsts Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Igors Karpenko.
Lukašenko, kuram nopietnu izaicinājumu nesagādāja neviens no pārējiem četriem kandidātiem, saņēma 86,8% balsu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas oficiālajā “Telegram” kontā publicētie sākotnējie rezultāti.
Eiropas politiķi apgalvoja, ka balsojums nav ne brīvs, ne godīgs, jo bijušajā padomju republikā ir aizliegti neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi un visi vadošie opozīcijas pārstāvji ir vai nu ieslodzīti cietumā, vai spiesti bēgt uz ārzemēm.
“Baltkrievijas iedzīvotājiem nebija izvēles. Šī ir rūgta diena visiem, kas ilgojas pēc brīvības un demokrātijas,” vietnē “X” rakstīja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka (Annalena Baerbock).
Vēlēšanu amatpersonas paziņoja, ka vēlētāju aktivitāte vēlēšanās, kurās varēja balsot 6,9 miljoni cilvēku, bija 85,7%.
Jautāts par savu oponentu ieslodzīšanu cietumā, Lukašenko svētdien preses konferencē sacīja, ka viņi paši ir izvēlējušies savu likteni.
“Daži izvēlējās cietumu, daži izvēlējās “trimdu”, kā jūs sakāt. Mēs nevienu neizdzinām no valsts,” viņš sacīja vairāk nekā četras stundas garajā preses konferencē
Viņš noliedza, ka viņa lēmums atbrīvot vairāk nekā 250 par “ekstrēmistu” darbību notiesātos cilvēkus būtu vēstījums Rietumiem, lai panāktu savas izolācijas mazināšanu.
“Man ir pilnīgi vienalga par Rietumiem,” viņš sacīja preses konferencē. “Mēs nekad neesam atteikušies no attiecībām ar Rietumiem. Mēs vienmēr esam bijuši gatavi. Bet jūs to nevēlaties. Tad ko mums darīt – piekāpties jūsu priekšā vai nolīst uz ceļiem?”
Lukašenko, kurš ir tuvs prezidenta Vladimira Putina sabiedrotais un kurš ļāva Krievijas līderim izmantot savu valsti, lai 2022.gadā iebruktu Ukrainā, savas karjeras laikā ir spējis kļūt par noderīgu sabiedroto Krievijai un izcīnījis no Krievijas lētu naftu un aizdevumus, vienlaikus neļaujot savai lielajai kaimiņvalstij aprīt savu valsti.
Svētdien Varšavā un citās Austrumeiropas pilsētās notika demonstrācijas pret tā dēvēto “Eiropas pēdējo diktatoru”.
Trimdas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska aicināja paplašināt Rietumu sankcijas pret Baltkrievijas uzņēmumiem un privātpersonām, kas iesaistītas Lukašenko oponentu apspiešanā un munīcijas piegādē Krievijas kara centieniem Ukrainā.
“Kamēr Baltkrievija atrodas Lukašenko un Putina kontrolē, tikmēr būs pastāvīgs apdraudējums mieram un drošībai visā reģionā,” viņa sacīja.
ES ārlietu vadītāja Kaja Kallasa (Kaja Kallas) un paplašināšanās komisāre Marta Kosa (Marta Kos) paziņojumā norādīja, ka bloks turpinās piemērot “ierobežojošus un mērķtiecīgus pasākumus pret režīmu”, vienlaikus atbalstot pilsonisko sabiedrību un trimdas opozīciju.
Karš Ukrainā ir vēl ciešāk nekā jebkad agrāk saistījis Lukašenko ar Putinu, un Baltkrievijā ir izvietoti Krievijas taktiskie kodolieroči.
Neraugoties uz Lukašenko noliegumu, oponenti un politiskie analītiķi viņa politieslodzīto apžēlošanu interpretē kā centienus sākt attiecību atjaunošanu ar Rietumiem, bet viņa pēdējo atkārtoto ievēlēšanu – kā mēģinājumu atjaunot viņa leģitimitāti un panākt, lai lielākās Eiropas valstis un ASV pirmo reizi pēdējo gadu laikā atgrieztu savus vēstniekus Minskā.
Lai gan Lukašenko pēdējā gada laikā ir atbrīvojis vairāk nekā 250, pamatojoties uz tā dēvētajiem humānajiem apsvērumiem, cilvēktiesību grupa “Vjasna”, kas Baltkrievijā ir aizliegta kā “ekstrēmistu” organizācija, apgalvo, ka valstī joprojām ir aptuveni 1250 politieslodzīto.
Lasiet arī: Lukašenko gatavojas vēl vienam pilnvaru termiņam, vienlaikus mēģinot mazināt Baltkrievijas izolāciju