Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir izvirzījusi Veselības ministrijai (VM) prasību pildīt trīspusējo vienošanos par darba samaksas paaugstināšanu nozarē informē LVSADA pārstāvji.
Arodbiedrība ir nosūtījusi vēstuli ar prasību ne tikai veselības ministrei Līgai Meņģelsonei (AP), bet arī valsts pirmajām amatpersonām un nozares sociālajiem partneriem.
Vienošanās tika tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes ( VANA) šī gada 7.marta sēdē.
LVSADA uzsver, ka vienošanās paredz, ka gadījumā, ja VM tiek iedalīti papildus līdzekļi no budžeta pārdales šī gada laikā, tad starp izlietošanas prioritātēm tiek iekļauta mēneša vidējās darba samaksas paaugstināšana ārstiem un ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas.
Ministrijas vēstulē sociālajiem partneriem apstiprināts, ka minētais lēmums attiecināms uz vidējās darba samaksas pieaugumu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem vēl 4,5% apmērā, lai divu gadu periodā pieauguma summa, līdzīgi kā pārējām ārstniecības personām, sasniegtu 16%. Tāpat norādīts, ka būtisks vidējās darba samaksas pieaugums būs tiem ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuras nav ārstniecības personas.
Atgādinot par Vienošanos, LVSADA jūnija sākumā nosūtīja VM vēstuli, kurā aicināja aprēķināt, cik liels papildus finansējums tās izpildei ir nepieciešams, un aprēķināto finansējumu iekļaut starp papildus piešķirto līdzekļu izlietošanas prioritātēm.
Taču, kā norāda arodbiedrība, no VM atbildes vēstules var secināt, ka trīspusējā vienošanās netiks pildīta, jo “primārais kritērijs papildus finansējuma nodrošināšanai ir papildus pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kā arī valsts budžeta ierobežotās finansiālās iespējas, citu nozares neatliekamu pasākumu aktualitāte un pasākuma finansiālā ietekme uz nākamajiem gadiem.”
Savukārt LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris tādu ministrijas argumentu noraida un uzsver, ka ir svarīgi saprast, ka bez pietiekama skaita kvalificētu darbinieku pacienti nevarēs savlaicīgi saņemt viņiem nepieciešamos pakalpojumus.
“Ja vien VM neplāno ārstniecības iestādēs ieviest pašapkalpošanos. Tāpēc nav pareizi pakalpojumu pieejamību pret nostatīt adekvātai darba samaksai nozarē!” spriež Keris.
LVSADA ir atkārtoti aicinājusi VM uz sarunām par valsts budžeta papildus finansējumu veselības nozarei 2023. un 2024.gadā.
Ja ministrija ignorēs aicinājumus uz sarunām un turpinās meklēt ieganstus, lai izvairītos no vienošanās izpildes, LVSADA nāksies uzsākt pirmsstreika pasākumu plānošanu.
Iepriekš jau vēstīts, ka LVSADA joprojām pauž neapmierinātību ar veselības aprūpei atvēlētā finansējuma apjomu.
Šoreiz arodbiedrība pievērsusi uzmanību Jaunās vienotības (JV) 6.jūlijā rīkotajām partiju sarunām par veselības aprūpes politiku.
ARODBIEDRĪBA PĀRMET, KA PATIESĪBAI NEATBILSTOT FINANŠU MINISTRA ARVILA AŠERADENA (JV) PĒC SARUNĀM TEIKTAIS,
ka Latvija ir sasniegusi Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendēto minimālo finansējuma līmeni veselības aprūpei – 12% no valsts budžeta izmaksām.
LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte medijiem norāda, ka
ATBILSTOŠI PVO EKSPERTU IETEIKUMIEM VALSTS VESELĪBAS APRŪPES FINANSĒJUMAM ESOT JĀSASNIEDZ VISMAZ 12% NO VISPĀRĒJIEM VALDĪBAS IZDEVUMIEM.
LVSADA lēš, ka Latvijas veselības nozares budžets esot tikai 9,6% no vispārējiem valdības izdevumiem.
“Rēķinot, cik procentus no konsolidētā budžeta 14,7 miljardiem eiro veido 1,8 miljardi eiro, patiešām sanāk nedaudz vairāk par 12%, taču tas nekādā gadījumā neatbilst PVO ieteikumiem,” uzskata arodbiedrībā.
LVSADA rēķina, ka līdz PVO ieteiktajam veselības nozares valsts finansējuma minimālajam līmenim Latvijā pietrūkstot aptuveni 450 miljoni eiro. Arodbiedrības vērtējumā, tieši tas esot galvenais cēlonis “garajām rindām pēc medicīniskajiem pakalpojumiem, sliktajiem sabiedrības veselības rādītājiem, augstajiem pacientu privātajiem maksājumiem un nevienlīdzības pieaugumam sabiedrībā”.
Jau ziņots, ka valdība 20.jūnijā atbalstīja papildu 140 miljonu eiro pārdali veselības aprūpei. Jūnijā un jūlijā sākotnēji plānots veikt finansējuma pārdale 57 miljonu eiro apmērā no nozaru ministrijām.
Lasiet arī: Mediķi joprojām neapmierināti ar veselības aprūpei atvēlēto finansējuma apjomu
