Intervijā pēc atgriešanās no oficiālās vizītes Ķīnā Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) paziņojis, ka Eiropai vajadzētu izvairīties no kļūšanas par ASV pavadoni, arī runājot par Taivānas drošības jautājumiem, raksta Politico.
Makrona izteikumi, kas nākuši uzreiz pēc “čomiskas” fotosesijas ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kas savukārt sakrita ar Ķīnas veikto uzbrukuma simulāciju Taivānai (ko aizsargāt solījusies ASV), radījuši ugunsgrēkam līdzīgu starptautisko efektu. Reaģējuši daudzi, tostarp arī augsta līmeņa esošās un bijušās ASV amatpersonas. Tiem, kas par Makrona gaitām un darbiem interesējas jau ilgi, gribot negribot radusies deja vu sajūta.
Francijas prezidenta
intervija izsaukusi sašutumu, kam sekoja mēģinājumi paskaidrot vai citādi iztulkot Makrona teikto.
Šī reize atgādina gadījumu, kad francūzis 2019.gadā izdevumam The Economist sacīja, ka NATO piedzīvojusi “smadzeņu nāvi”. Vai neveiklo brīdi, kad Makrons dažus mēnešus pēc Krievijas noziedzīgā iebrukuma Ukrainā paziņoja, ka ir jādod drošības garantijas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.
Dažas stundas pēc tam, kad tika publicēta Politico un Les Echos intervija ar Francijas prezidentu, pieteicās virkne viņa aizstāvju, kas skaidroja, ka prezidenta komentāri ir ne vien kļūdaini iztulkoti, bet anglofonās pasaules mediji tos arī ir pārpratuši, jo nav pietiekami spējīgi, lai izprastu Makrona sarežģīto domu gājienu.
Makrona partijas pārstāvis Benžamēns Hadads (Benjamin Haddad) rakstīja: “Makrons ir daudz tuvāk Eiropas kopējam viedoklim par Ķīnu, nekā liek domāt daudzie skandalozie komentāri par viņa teikto.”
Galvenais jautājums ir – kādēļ tā notiek atkal un atkal? Ja vaina ir ārvalstu medijos, kas ir aizspriedumaini un izkropļo prezidenta teikto, tad ir jāsatraucas par to, cik bieži tā gadās. Tomēr maz ticams, ka tas ir iemesls.
Drīzāk Makrons ļoti labi apzinās, kādu traci sacels viņa teiktais, un izmanto to savā labā,
lai apmierinātu auditorijas vēlmes mājās, kur daudzi izbauda priekšnesumu, ko rada Francijas attieksme pret ASV.
Viņš var izmantot skaļus izteicienus arī uzmanības novēršanai. Jau no gada sākuma, bet jo īpaši pēdējās nedēļās, Makrona valdība ir saspīlētā situācijā – protesti pret pensionēšanās vecuma palielināšanu ir plaši, skarbi un apgrūtinoši. Prezidenta
valdība 20.martā knapi izturēja neuzticības balsojumu, un viņa paša popularitāte ir nopietni kritusies.
Makrona komentāri par Ķīnu, ASV un Taivānu, lai cik arī piemēroti skaļiem virsrakstiem, diez vai ietekmēs nepatīkamo situāciju mājās. Francijā, tāpat kā citās demokrātiskās valstīs, ārpolitikas jautājumi vēlētāju prātos atrodas tālākajos nostūros, un priekšplānā ir ekonomiskie un sociālie jautājumi. Otrdien, 11.aprīlī, viņa izteikumi pat nebija Francijas mediju populārākais stāsts.
Tātad mājās Makrons negūst labumu no skaļiem paziņojumiem. Savukārt, runājot par starptautisko skatuvi, šāda rīcība atstāj nelāgu iespaidu. Prezidenta komentāri ne vien izsauc ASV amatpersonu dusmas, bet arī liek pievērst ciešāku uzmanību viņa iecienītajam “autonomijas konceptam”. Amerikāņi sāk apšaubīt Francijas kā sabiedrotās uzticamību.
Makrons norādījis, ka Francija gūst panākumus, iznesot argumentu par stratēģisko autonomiju Eiropas līmenī. Esot tikai dabiski, ka Eiropa neseko ASV pavadā, jo tai ir svarīgi palielināt drošību un veicināt labklājību pašai savā sētā. Tomēr kritiķi norādījuši, ka Francijas loma autonomijas veicināšanā pat Eiropā ir diskutabla. Lielākā daļa Eiropas līderu piekrīt, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā drošības jautājums ir īpaši būtisks. Ukrainas iekarošana varētu iedrošināt Krieviju pastiept ķetnas pēc Eiropas Savienības austrumu flanga valstīm.
Kad runa ir par atbalstu Ukrainai, Francija nebūt nav pirmajā trijniekā, un arī tas pielej eļļu ugunī.
Kritiķi norāda, ka var jau pilnīgi saraut Eiropas saites ar ASV, bet vai Francija spēs Igaunijai, Latvijai un Lietuvai dot tādas pašas drošības garantijas kā NATO? Dati par atbalstu Ukrainai liecina, ka tas ir maz ticams.
Kā tas notiek ar jebkuru atkārtojumu, arī Francijas prezidenta skaļās intervijas vairs nedod gaidīto efektu, un auditorija pagurst tās klausīties. Atsaucoties uz reakciju, kas sekoja Makrona komentāriem par Franciju, laikraksts Le Monde rakstīja: “Kad pārpratumi notiek tik regulāri, ir jāsāk uzdot jautājumi, vai netiek piekopta zināma ārpolitikas prakse.”
Lasiet arī: Ukraina un Baltijas valstis kritizē Makrona izteikumus
