Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā vidēji gadā ieved vairāk nekā 30 000 tonnu dažādu apģērbu, apavu un mājas tekstila. No šī apjoma teju puse – vidēji 14 600 tonnas gadā – ir citu valstu lietotais apģērbs, skaidro ražotāju atbildības un atkritumu apsaimniekošanas organizācija AS Latvijas Zaļais punkts.
Kaut palielinās lietoto tekstiliztrādājumu apjoms, kas caur Latviju tālāk tiek virzīts atkārtotā apritē ārzemēs, mūsu valsts joprojām ir nozīmīgs eksporta tirgus ārzemēs nolietotam apģērbam, kas ir pietuvināts atkritumu statusam un draud nonākt atkritumu poligonos. «Atkritumu statusam pietuvināta», kā skaidro Latvijas Zaļais punkts, ir tāda lietota prece, kurai ir visai niecīgas pārstrādes iespējas, tādejādi traucējot tās atgriešanu atkārtotā apritē.
Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis atgādina:
no kopējā Latvijā apglabātā atkritumu apjoma aptuveni 4% veido tekstilizstrādājumi.
Kamēr mūsu valsts ir viena no pirmajām Eiropas Savienībā, kas strauji virzās uz tekstila dalītās vākšanas sistēmas ieviešanu, Latvijā arvien lielā daudzumā nonāk citu valstu nolietotais apģērbs un apavi. Viņš brīdina, ka «pie esošā normatīvo aktu regulējuma» un ar tikai pāris privātu uzņēmumu veiktām investīcijām nepietiks, lai Latvijā ieviestu pilnvērtīgu tekstila šķirošanas sistēmu un veicinātu atkārtotu apriti arī vietējā tirgū.
“Jāveic izmaiņas normatīvajos aktos un primāri jānosaka atbildības: kurš ir atbildīgs par tekstila atkritumu radīšanu un maksā par šādas jaunas sistēmas ieviešanu un uzturēšanu. Patlaban dažu atkritumu apsaimniekotāju veiktas investīcijas nevar strādāt kā ilgtermiņa risinājums. Turklāt, ņemot vērā savākto tekstilizstrādājumu zemo kvalitāti, ko tostarp veido no citām valstīm ievestais lietotais apģērbs, normatīvajam regulējumam jābūt izveidotam tā, lai tiktu veicināti arī tekstila pārstrādes risinājumi,” skaidro Zakulis.
Pēdējo sešu gadu laikā importētā lietotā tekstila apjoms Latvijā palielinājās par teju četriem tūkstošiem tonnu – no 11,6 tūkstošiem tonnu 2017.gadā līdz 14,9 tūkstošiem tonnu 2022.gadā, turpinot palielināt atkritumu poligonu apmērus. Neliels kritums bija vērojams pandēmijas laikā – 2021.gadā –, kad Latvijā nonāca 11,9 tūkstoši tonnu šo izstrādājumu.
Tajā pašā laikā kopš 2017.gada par gandrīz pieciem tūkstošiem tonnu palielinājās arī lietotā tekstila apjoms, kas no Latvijas eksportēts uz citām valstīm (2017.gadā – 5,8 tūkstoši tonnu; 2022.gadā – 10,7 tūkstoši tonnu). Tomēr tas nespēj kompensēt to apjomu, kas paliek Latvijas tirgū un ir pietuvināms jau atkritumu statusam.
Latvijas Zaļais punkts kopā SIA Eco Baltia vide un citiem partneriem Latvijā izvietojuši jau vairāk nekā 170 speciālus sarkanus tekstila šķirošanas konteinerus, kuros iedzīvotāji var ievietot visa veida apģērbu, apavus un mājas tekstilu.
Kā liecina iedzīvotāju aptaujas dati, tos jau šobrīd labprāt izmanto 33% sabiedrības (2020.gadā – 21%). Turklāt 71% aptaujāto norādījuši, ka tekstila šķirošanā iesaistītos aktīvāk, ja viņu dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami šie konteineri. [Aptauju internetā veica pētījumu kompānija Forta Research, kopumā no 2022.gada 30. jūnija līdz 7.jūlijam aptaujājot 1029 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18-75gadiem.]
Risinājums, kā Latvijai “nenoslīkt” nepārstrādājamos ārzemju tekstilatkritumos, ir svarīgs visai atkritumu – to mazināšanas, pārstrādes un apsaimniekošanas – politikai. Kā jau iepriekš tika ziņots, pastāv liels risks, ka nešķiroto atritumu noglabātuve Getliņos drīz var tikt slēgta, jo tā būs pārpildīta, taču cita poligona Rīgas reģionā nav. Nākamo 12 gadu laikā – atbilstoši ES “zaļajam kursam” – šādos poligonos noglabājamo atkritumu daudzumam mūsu valstī jāsamazinās no 60% līdz 10%, ko nevar paveikt bez atkritumu reģenerācijas.
Lasiet arī: Valsts uzņēmēju vietā atpērkas par plastmasas nepārstrādāšanu
