Kopš marta sākuma, par spīti Irānas veiktajiem uzbrukumiem kuģniecības ceļiem, Hormuza šaurumu šķērsojuši teju simts kuģi – tikpat, cik iepriekš dienā, raksta britu raidorganizācija BBC.
Kuģu satiksmes apjoms Hormuza šaurumā kopš Izraēla un ASV 28.februārī sāka uzbrukumus Irānai, samazinājusies par 95% procentiem. Saskaņā ar Apvienotā jūras informācijas centra datiem, pirms kara sākuma šaurumu ik dienu izmantoja apmēram 138 kuģi, pārvadājot apmēram piekto daļu no pasaulē nepieciešamā naftas apjoma. Kuģniecības analītikas uzņēmuma “Kpler” informācija liecina, ka kopš marta sākuma caur šaurumu devušies 99 kuģi, tas ir, vidēji pieci līdz seši kuģi dienā.
“BBC Verify” veiktās analīze liecina, ka apmēram trešdaļa no šiem kuģiem saistīta ar Irānu; to vidū arī 14 kuģi, kas pārvietojas zem Irānas karoga. Deviņi kuģi pieder uzņēmumiem, kuru adreses liecina par piederību Ķīnai, bet seši kā galamērķi bija norādījuši Indiju. Irānas ostās noenkurojušies arī vairāki kuģi, kas nav ar to saistīti, tostarp grieķu uzņēmumiem piederoši kuģi. Daži no kuģiem, kam izdevies veiksmīgi šķērsot šaurumu, veikuši garāku ceļu, nekā ierasts.
Zem Pakistānas karoga kuģojoša tankkuģa izsekošanas dati liecina, ka tas 15.martā virzījies tuvu gar Irānas krastiem, nevis pa ierasto kuģu ceļu šauruma vidusdaļā. ASV aizsardzības domnīcas “RAND Corporation” vecākais pētnieks Bredlijs Martins (Bradley Martin) sacīja, ka kuģis, visticamāk, sekojis norādēm no Irānas.
Kuģa maršruts varētu liecināt par jūras mīnām šaurumā, vai arī centieniem padarīt kuģi vieglāk identificējamu
no Irānas puses.
“Windward Maritime Analytics” pārstāve Mišela Vīze Bokmane (Michelle Wiese Bockmann) norādīja, ka, liekot kuģiem mainīt maršrutu, tie nonāk Irānas teritoriālajos ūdeņos un ir pakļauti Teherānas kuģniecības likumiem. Viņa uzskata, ka Irāna aizvērusi un kontrolē šaurumu, izmantojot bailes no uzbrukuma un arī bažas par mīnām, tāpēc kuģiem jādodas apkārt ierastajiem starptautiskajiem kuģniecības ceļiem.
Kopš konflikta sākuma “BBC Verify” apstiprinājis 20 gadījumus, kad pie Irānas krastiem veikti uzbrukumi komerckuģiem, un ne visi notikuši tiešā Hormuza šauruma tuvumā.
11.martā divi lādiņi trāpīja Taizemes karoga beramkravu kuģim, kad tas centās šķērsot šaurumu. Trīs no 23 apkalpes locekļiem pazuduši bez vēsts, un tiek uzskatīts, ka viņi trieciena brīdī tika iesprostoti motortelpā. Kuģa īpašnieks “BBC Verify” apstiprināja, ka izdzīvojusī apkalpes daļa saskārusies ar ļoti traumatisku pieredzi.
Tajā pašā dienā notika arī uzbrukumi grieķu “Star Gwyneth” un ASV “MT Safesea Vishnu.”
“MT Safesea Vishnu” īpašnieks sacīja, ka kuģniecības ceļi ir pārvērtušies par kara zonu. Kad notika uzbrukums pie Irākas krastiem noenkurotajam kuģim, viena persona gāja bojā. Lai izglābtos no degošā kuģa, visi 28 apkalpes locekļi bija spiesti lekt ūdenī, un kuģa īpašnieks norādīja, ka šie cilvēki nav karavīri, viņi ir profesionāļi, kas nodoršina starptautiskās tirdzniecības turpināšanos.
Nopietnu izaicinājumu rada draudu kombinācija – tiek izmantot lidroboti, ātrlaivas, raķetes, un, iespējams, arī mīnas. Tāpat Irāna savā labā var izmantot šauruma ģeogrāfiju – tas ir ne tikai šaurs un sekls, bet arī ieskauts ar kalnainiem krastiem, kas ļauj veikt uzbrukumus no augšas, un uz tiem kuģiem ir mazāk laika reaģēt.
Lasiet arī: Hormuzas šauruma izaicinājums: satiksmes atjaunošana un aizsardzība