Otrdien, 10.jūnijā, Austrijas otrajā lielākajā pilsētā Grācā bijušais skolnieks vidusskolā nogalināja 10 cilvēkus un sevi, veicot smagāko skolas apšaudi Austrijas mūsdienu vēsturē, ziņo “Reuters”.
Iekšlietu ministrs Gerhards Kārners sacīja, ka vēl divpadsmit cilvēki ir ievainoti. Austrijas mediji ziņoja, ka lielākā daļa upuru ir skolēni.
Policija paziņoja, ka, pēc viņu domām, 21 gadu vecais austrietis, kurš tika atrasts miris tualetē, rīkojies viens pats. Viņš ienāca skolā ar diviem ieročiem un sāka šaut. Joprojām nav zināms, kāpēc viņš to izdarīja.
Kanclers Kristians Štokers apšaudi nosauca par “tumšu dienu mūsu valsts vēsturē”. “Nav vārdu, lai aprakstītu sāpes un skumjas, ko šobrīd izjūtam mēs visi – visa Austrija,” viņš sacīja.
Austrija ir viena no valstīm Eiropā, kurā ir vislielākais ieroču skaits starp civiliedzīvotājiem – aptuveni 30 ieroči uz 100 iedzīvotājiem, liecina neatkarīgās pētījumu grupas “Small Arms Survey” dati.
Masu apšaudes Eiropā salīdzinājumā ar citām pasaules daļām notiek salīdzinoši reti, galvenokārt pateicoties stingrākiem ieroču kontroles likumiem un atšķirīgai attieksmei sabiedrībā pret šaujamieročiem.
Pēdējo 25 gadu laikā Eiropā ir notikušas vairākas šausmīgas masu apšaudes, kas satricinājušas kontinentu un atstājušas paliekošas rētas skartajās kopienās.
2002.gada aprīlī Vācijā notika traģēdija, kad 19 gadus vecais Roberts Šteinhauzers atklāja uguni Gutenberga ģimnāzijā Erfurtā, pēc tam, kad atteicās kārtot matemātikas eksāmenu. Viņš nogalināja 12 skolotājus, sekretāri, divus skolēnus un policistu, pēc tam nogalinot sevi.
2004.gada septembrī Krievija piedzīvoja postošu traģēdiju, kad nemiernieki, kas pieprasīja Čečenijas neatkarību, ieņēma 1.skolu Beslanas pilsētā Ziemeļosetijā. Tas beidzās ar masu slaktiņu, kurā tika nogalināti vairāk nekā 300 ķīlnieki, no kuriem puse bija bērni. Daudzi no bojāgājušajiem tika nogalināti, kad skola tika ieņemta.
2007.gada novembrī Somiju satricināja traģēdija, kad 18 gadus vecais Peka-Eriks Auvinens atklāja uguni Jokelas vidusskolā netālu no Helsinkiem, nogalinot sešus skolēnus, skolas medmāsu, direktoru un pēc tam sevi.
Mazāk nekā gadu vēlāk, 2008.gada septembrī, valsti satricināja vēl viena šaušana skolā, kad students Mati Sāri nogalināja deviņus skolēnus un vienu darbinieku profesionālajā skolā, pēc tam izdarot pašnāvību.
2009.gada martā Vācijā notika vēl viens nāvējošs uzbrukums, kad 17 gadus vecs bruņots vīrietis nogalināja 15 cilvēkus, tostarp skolēnus, skolotājus un garāmgājējus, uzbrukumā, kas sākās skolā netālu no Štutgartes un beidzās ar fatālu apšaudi ar policiju.
2010.gada jūnijā Deriks Bērds apšaudē Kambrijā, Anglijā, nogalināja 12 cilvēkus un ievainoja 11 citus, pēc tam izdarīja pašnāvību. Tikai divus mēnešus vēlāk Bratislavā, Slovākijā, bruņots vīrietis nogalināja sešus romu ģimenes locekļus un vēl vienu sievieti, ievainojot 14 citus, pirms izdarīja pašnāvību.
2011.gada aprīlī Tristans van der Vlis atklāja uguni tirdzniecības centrā Nīderlandē, nogalinot sešus cilvēkus, pirms izdarīja pašnāvību.
Viens no postošākajiem uzbrukumiem notika 2011.gada jūlijā, kad Anderss Bērings Breiviks Norvēģijā nogalināja 77 cilvēkus — astoņus automašīnas sprādzienā Oslo un vēl 69, galvenokārt pusaudžus, jauniešu vasaras nometnē.
2015.gada novembrī islāmistu uzbrucēji, bruņojušies ar ieročiem un bumbām, Parīzē nogalināja 130 cilvēkus un ievainoja simtiem, no kuriem 90 upuri tika nogalināti koncertzālē.
2016.gada jūlijā Vācijā 18 gadus vecs vācu-irāņu izcelsmes bruņots vīrietis, kurš bija apsēsts ar masu slaktiņiem, Minhenē nogalināja deviņus cilvēkus. 2023.gada martā cits uzbrucējs Hamburgā nogalināja sešus cilvēkus Jehovas liecinieku dievnamā, pēc tam izdarot pašnāvību.
Tikai divus mēnešus vēlāk Serbijā 13 gadus vecs zēns Belgradas skolā nošāva astoņus klasesbiedrus un apsargu, bet dažas dienas vēlāk notika otrs uzbrukums, kurā tika nogalināti vēl astoņi cilvēki netālu esošā ciematā. Abi šāvēji tika arestēti.
2023.gada decembrī čehu students Prāgas universitātē nogalināja 14 cilvēkus pēc tam, kad bija nogalinājis savu tēvu. Šāvējs, kurš, nošāvās, tika turēts aizdomās arī par cita vīrieša un viņa divus mēnešus vecās meitas slepkavību.
2024.gada martā bruņoti vīrieši iebruka koncertzālē „Crocus City Hall” netālu no Maskavas, nogalinot vismaz 139 cilvēkus. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās Islāma valsts. Vēlāk 2024. gada jūlijā Horvātijas pansionātā tika nošauti seši cilvēki, tostarp šāvēja māte.
2025.gada februārī Zviedrijā notika viena no asiņainākajām masu apšaudēm, kad pieaugušo izglītības centrā kāds vīrietis nogalināja 11 cilvēkus, tostarp pats sevi.
Pirms šīs apšaudes Austrijā 2020.gadā Vīnes centrā četri cilvēki tika nogalināti un 22 ievainoti, kad notiesāts džihādists šāva uz cilvēkiem. 1997.gada novembrī 36 gadus vecs mehāniķis Mauterndorfas pilsētā nogalināja sešus cilvēkus, pēc tam izdarīja pašnāvību.
Lasiet arī: 2024.gadā Vācija piešķīra pilsonību rekordlielam skaitam cilvēku, galvenokārt sīriešiem
