Bruņotais vīrietis, kurš, uzbrūkot nelielā Melnkalnes pilsētā, nogalināja vismaz 12 cilvēkus, tostarp divus bērnus, ceturtdien, 2.janvārī, pēc pašnāvības mēģinājuma nomira no gūtajiem ievainojumiem, paziņoja valsts iekšlietu ministrs Danilo Saranovičs (Danilo Saranovic), valdībai no ceturtdienas izsludinot trīs dienu valsts mēroga sēras, ziņo BBC un “Reuters”.
Premjerministrs Milojko Spajičs (Milojko Spajic) šaušanu raksturojot kā “briesmīgu traģēdiju” un nosauca to par “nesakārtotu savstarpējo attiecību sekām”.
Šāvējs, kuru policija identificēja kā 45 gadus veco Aleksandaru Martinoviču (Aleksandar Martinovic), mēģināja izdarīt pašnāvību netālu no savām mājām Cetiņe pilsētā pēc tam, kad policija viņu ielenca.
“Kad viņš saprata, ka atrodas bezcerīgā situācijā, viņš mēģināja izdarīt pašnāvību. Viņš no gūtajiem ievainojumiem nenomira uz vietas, bet gan transportēšanas laikā uz slimnīcu,” Saranovičs sacīja Melnkalnes valsts raidorganizācijai RTCG.
Martinovičs bēga pēc tam, kad trešdienas pēcpusdienā atklāja uguni restorānā Cetiņe pilsētā, kas atrodas 38 km uz rietumiem no Melnkalnes galvaspilsētas Podgoricas, kur viņš nogalināja četrus cilvēkus.
Kā paziņoja iekšlietu ministrs Saranovičs, šāvējs nogalināja savas ģimenes locekļus, divus restorāna īpašnieka bērnus – 10 un 13 gadus vecus – un arī īpašnieku.
Pēc tam šāvējs devās uz trim citām vietām, nogalinot vēl vismaz sešus cilvēkus, tostarp divus bērnus, paziņoja policija. Vēl četri cilvēki guva dzīvībai bīstamus ievainojumus.
Vēlā trešdienas vakarā policijas direktors Lazars Ščepanovičs (Lazar Scepanovic) sacīja, ka aizdomās turētais pirms šaušanas, domājams, bija stipri iedzēris. Melnkalnes premjerministrs sacīja, ka pirms šāvieniem noticis kautiņš.
Policija paziņoja, ka šaušana, domājams, nav saistīta ar organizēto noziedzību, piebilstot, ka Martinovičs jau agrāk ir bijis nelikumīgu ieroču īpašnieks.
Melnkalnē, kur ieroču kultūra ir dziļi iesakņojusies, masu apšaudes notiek reti. 2022.gadā kāds vīrietis ģimenes strīda rezultātā Cetiņē nogalināja vairākus cilvēkus, tostarp bērnus.
Neraugoties uz stingrajiem ieroču likumiem, Rietumbalkānos, ko veido Serbija, Melnkalne, Bosnija, Albānija, Kosova un Ziemeļmaķedonija, joprojām ir daudz ieroču. Lielākā daļa no tiem nāk no 1990.gadu asiņainajiem kariem, bet daži ieroči ir pat no Pirmā pasaules kara laikiem.
Premjerministrs Spajičs teica, ka iestādes apsvērs šaujamieroču turēšanas un nēsāšanas kritēriju pastiprināšanu, tostarp iespēju ieviest pilnīgu ieroču aizliegumu.
Lasiet arī: Krievijas gāzes ēra Eiropā beidzas – Ukraina pārtrauc tranzītu
