Problēmas veselības aprūpē ir daudz dziļākas un komplicētākas nekā varētu šķist, bet pretestība risinājumiem no dažādām pusēm ir ļoti liela, šādu viedokli medijiem paudusi veselības ministre Līga Meņģelsone, kura darbam deleģēta no Apvienotā saraksta.
Šobrīd tuvojas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) otrās valdības darba pirmās 100 dienas, un ministre vērtēja, ka šajā laikā straujiem soļiem iziets pa visiem posmiem, kas ir veselības aprūpē, tostarp saprotot, cik svarīga ir integrēta veselības aprūpe. Meņģelsone atzina, ka risinājumi bieži vien ir ļoti fragmentāri, kā rezultātā pacientam nav viegli iziet cauri to līkločiem.
«Mūsu galvenais uzdevums ir pacientu vērtībās orientēta veselības aprūpe.
Svarīgi tiešām patiesi uzlikt īstos kritērijus, kas ir PREM, PROM [pacientu ziņotās pieredzes mērījumi] un klīniskie rezultāti, kuri rāda, ka esam izdarījuši visu priekš pacientiem nevis sistēmas. Tāpat mums ir jāstiprina ģimenes aprūpe, primārā veselības aprūpe, un tam ir izšķiroša nozīme tālākajā ceļā. Ir ārkārtīgi svarīga datu pieejamība, lai atbildīgie speciālisti varētu pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumus, balstoties uz šiem datiem,» uzsvēra Meņģelsone.
Ministre atzina, ka problēmas veselības aprūpē ir daudz dziļākas un komplicētākas nekā varētu šķist, turklāt jebkurš problēmjautājums, kas tiek virzīts, nav radies šodien, taču pretestība no iesaistītajām pusēm ir ļoti liela.
Kā piemēru viņa minēja otrdien, 21.martā, notikušo valdības sēdi, kurā tika skatīti Veselības ministrijas (VM) izstrādātie grozījumi alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanā.
Piemēram, Latvijas reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa valdības sēdes diskusiju laikā norādīja, ka esošais regulējums nerisina problēmu, joprojām paliek spēkā alkohola cenu un atlaižu reklamēšana tirdzniecības vietās. Viņas vērtējumā, veikali, tostarp interneta veikali kļūs par ekskluzīvām alkohola cenu un akciju vietām.
Savukārt ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) sēdē sacīja, ka lai arī atbalsta ministrijas mērķi, «risinājums, kas nonācis līdz Ministru kabinetam, ir gaužām nožēlojams un tas nesasniegs mērķi.
Trūkst izvērtējuma, nav plāna un nav arī paredzēts pēcpārbaudes izvērtējums».
«Risinājumi nav jēgpilni un efektīvi, tomēr tie uzliek pienākumu ražotājiem izveidot jaunas etiķetes un ieguldīties finansiāli,» norādīja Indriksone. Vienlaikus viņa sacīja, ka nešaubās par to, ka veselības nozare strādā pie dažādiem risinājumiem, tomēr neredz kurai mērķauditorijai trāpīs šie grozījumi, bet tie ietekmēs ražotāju.
Meņģelsone norādīja, ka būtiski domāt, kādā veidā var salāgot šo dažādo iesaistīto pušu intereses, vienlaikus tās arī cienot.
«Svarīgi atrast un vienmēr saprast, kāds ir mūsu kopējais sabiedrības labums. Tā ir mana galvenā vērtība, un es šeit strādāju kopējā labuma vārdā,» uzsvēra ministre.
Kā ziņots, valdībā atbalstīja VM izstrādātos grozījumus, kas attiecas uz alkoholisko dzērienu marķējumu, cenu un atlaižu reklāmām, izplatīšanu azartspēļu un citās vietās.
VM vēlas samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū, kā arī ilgtermiņā samazināt ar alkohola lietošanu saistīto slimību īpatsvaru un mirstību no alkohola lietošanas radītajām sekām, piemēram, aknu cirozes, satiksmes negadījumiem, noslīkšanas, traumām, pašnāvībām un citām sekām.
Iecerētās izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanu, reklāmas un mārketinga ierobežošanu, kā arī papildu aktivitātes sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā.
Lasiet arī: Valdība akceptē VM izstrādātos grozījumus alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanā