ASV miera līgums ar Irānu var kļūt par politisko murgu Izraēlas premjerminstram Benjaminam Netanjahu, jo sagrauj viņa karjeras stūrakmeņus un rada jaunu drošības dillemu, raksta britu raidorganizācija BBC.
Rodas jautājums, kā persona, kas tika uzskatīta par Vašingtonas vārdotāju, un kam bija reāla ietekme uz ASV politiķiem, varēja tikt nostumts malā? Un kā sanācis tā, ka politiķis, kas Irānas sagrāvi bija nostādījis Izraēlas drošības politikas centrā, karu noslēdz ar to, ka Irānas režīms, iespējams, ir kļuvis vēl noturīgāks? Un galu galā, kā viņa radītais tēls neilgi pirms parlamenta vēlēšanām izturēs Vašingtonas un Teherānas prasību, ka Izraēlai jāizbeidz uzbrukumi Libānas teroristiskajam grupējumam “Hezbollah”?
Netanjahu izvēles iespējas nav spožas. Tās 15.jūnijā kodolīgi izteica opozīcijas līderis Jairs Lapids, kurš sacīja, ka var vai nu iziet uz tiešu un postošu konfrontāciju ar valsts varenāko sabiedroto, vai arī pakļāvīgi atteikties no Izraēlas interesēm.
Rupjībām piesātinātais Donalda Trampa (Donald Trump) novērtējumu, ka Netanjahu nav domājis ar galvu, kad lika uzbrukt Beirūtai, ar entuziasmu pārņēmuši Izraēlas premjerministra oponenti un mediji, kas jau pievērsušies vēlēšanām, kurām jānotiek līdz oktobra beigām.
Viss liecina, ka Netanjahu sakaras ar spiedienu arī no savējo puses,
jo īpaši saistībā ar Teherānas prasību, ka uguns pārtraukšana attiecas arī uz Izraēlas darbībām Libānā. Izraēlas galēji labējais drošības ministrs Itamars Bengvirs 15.jūnijā sociālajos tīklos rakstīja, ka Trampa noslēgtā vienošanās ar Irānu izraēliešiem neesot saistoša, un Izraēla nepiekrīkt piedalīties līgumā, kas nesniedz tai drošību. Netanjahu partijas “Likud” deputāts Ariels Kallners BBC sacīja, ka Izraēla turpinās sevi aizsargāt, bet neprecizēja, vai tas nozīmē, ka Izraēla turpinās uzbrukumus Libānas teritorijā. Kallners sacīja, ka Izraēla darīs to, kas nepieciešams, un no sabiedrotajiem sagaida sapratni.
Bijusī “Mossad” virsniece un eksperte Irānas jautājumos Sima Šine sacīja, ka grūti saprast, kādēļ amerikāņi visam piekrituši. Atļaujot Irānai izlemt, kas notiek Libānā, ASV dodot Teherānai iespēju turpināt atbalstīt “Hezbollah” un nodrošināt, ka grupējums ir nozīmīgs politiskais spēks reģionā. Viņa piebilda, ka neapmierinātas ir gan Izraēlas drošības iestādes, gan politiķi.
Uz visa skaļā fona Netanjahu 15.jūnija vakarā atvairīja pieņēmumus, ka viņš esot izgāzies. Preses konferencē Jeruzalemē viņš sacīja, ka veltījis lielāko daļu savas dzīves vienam mērķim – neļaut Irānai izveidot kodolieročus. Netanjahu uzsvēra, ka darīs to, kas vajadzīgs, un mērķa sasniegšanai sevi neierobežos. Tajā pašā laikā politiķis atzina, ka ir jautājumi, ko viņš ar Trampu redz atšķirīgi. Tas attiecas arī uz izraēliešu spēkiem Libānā. Netanjahu teica, ka amerikāņi to zina, un ciena izraēliešu apņemšanos:
“Mēs arī uzstājam uz operatīvās brīvības saglabāšanu – ja mums uzbrūk vai draud, mēs atbildam.”
Tagad Netanjahu priekšā grūts lēmums par turpmākajiem soļiem. Drošība vienmēr bijusi Netanjahu priekšvēlēšanu solījumu centrā, bet pašlaik tas ir vēstījums, ko kļūst arvien grūtāk nodot.
Premjerministra agresīvā pieeja drošības jautājumiem novedusi pie tā, ka Izraēla okupējusi plašas Gazas, Libānas un Sīrijas teritorijas. Lai gan daudzi izraēlieši to uzskata par pareizu rīcību un līdz vēlēšanām nekas visdrīzāk nemainīsies, situācija arī rada milzīgu slogu Iraēlas militārajiem resursiem un rezervistiem, un nav redzama skaidra diplomātiska izeja.
Atkārtotie konflikti ar “Hezbollah” un Irānas režīmu nav palīdzējuši atbrīvoties no Izraēlas ienaidniekiem, gluži otrādi – Teherānā tagad pie varas ir vēl skarbāki līderi, kas daudz mazāk baidās no ASV un Izraēlas, toties ir ieguvuši pilnīgu kontroli pār Hormuza šaurumu. Turklāt tagad izskatās, ka Izraēlas lielākajam ienaidniekam ir arī pilnīga kontrole pār tās galveno sabiedroto.
Lasiet arī: Tramps un Netanjahu vēlējās pārveidot Tuvos Austrumus; ieguva ilgstošu krīzi