Jaunajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā ir jānodrošina stabilāks un ilgtermiņa finansējums Lietuvai un Baltijas reģionam stratēģiski svarīgu transporta infrastruktūras projektu attīstībai. Šādu nostāju ceturtdien, 13.februārī, Lodzā (Polijā) notikušajā starptautiskajā konferencē par Eiropas transporta tīklu attīstību pauda Lietuvas transporta un sakaru ministrs Eiženijs Sabutis (Eugenijus Sabutis), ziņo Transporta un sakaru ministrija
“Pagājušajā nedēļā mēs bijām liecinieki vēsturiskam notikumam – Baltijas valstis sinhronizēja savus elektrotīklus ar kontinentālo Eiropu, tādējādi nostiprinot savu enerģētisko neatkarību. Nākamais solis ir savienot mūs ar Eiropas transporta tīkliem. Tomēr, lai sasniegtu šo mērķi, ir vajadzīgi daudz lielāki, precīzāki un ilgtermiņa ieguldījumi. Tāpēc kopā ar citu valstu transporta ministriem mēs vēlamies uzsvērt Eiropas Komisijai, ka, ņemot vērā šīs nozares pieaugošo nozīmi, ir jāizstrādā arī citāda pieeja finansējumam. Tā ir jāplāno gadu desmitiem uz priekšu,” sacīja Lietuvas transporta un sakaru ministrs Sabutis.
Pēc Sabuta teiktā, ES budžetā pēc 2028. gada ir būtiski nodrošināt nepārtrauktu un stabilu ES finansējumu tādu ilgtermiņa projektu kā “Via Baltica” un “Rail Baltica” īstenošanai. Ministrs norādīja, ka papildu ES ieguldījumi palielinātu Eiropas transporta sistēmas kopējo efektivitāti un uzlabotu transporta un loģistikas savienojumus ar Poliju un citām Centrāleiropas valstīm.
Lietuva ir arī apņēmusies attīstīt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) ziemeļu-dienvidu transporta savienojumus, kas savieno Baltijas, Melno un Egejas jūru ar pietiekami jaudīgiem transporta koridoriem. Prioritāte ir pēc iespējas ātrāk uzlabot ceļu un militārās mobilitātes savienojumus ar Eiropu.
Līdz šim Lietuva ir ieguvusi nedaudz vairāk nekā 125 miljonus eiro ES finansējuma militārās mobilitātes savienojumu ar Eiropu attīstībai. Šīs investīcijas ir paredzētas “Via Baltica” maršruta posmu izbūvei līdz Polijas robežai, Kauņas lidostai un citiem lieliem ceļu un dzelzceļa infrastruktūras projektiem.
Lai uzlabotu militārās mobilitātes apstākļus Eiropā, 2021.-2023.gadā ES dalībvalstīm kopumā ir paredzēti 1,69 miljardi eiro. Attiecībā uz mūsu valsts militārās mobilitātes vajadzībām vien Lietuvai būtu nepieciešami papildu 3,5 miljardi eiro.
Jaunajā TEN-T tīklā jau ir iekļauta Eiropas dzelzceļa līnija līdz Klaipēdai, īsākais maršruts starp Lietuvu un Ukrainu, un jauni militārās mobilitātes savienojumi no Bjalistokas caur Augustovu, Lazdijai un Alītu uz Viļņu.
Ministra Sabuta darba vizītes laikā Varšavā šā gada janvārī Lietuvas un Polijas transporta ministri vienojās un kopīgi iesniedza Eiropas Komisijai pieteikumu Eiropas finansējuma saņemšanai, lai maršrutu Augustova-Viļņa pielāgotu militārās mobilitātes vajadzībām.
Trīs no četriem posmiem 40 km garajā “Via Baltica” posmā no Marijampoles uz Poliju jau ir pabeigti, un beidzot ir modernizēti 28,5 km maģistrāles ceļa. Atlikušo posmu pabeigs šogad. Turklāt pašlaik notiek projektēšanas darbi vēl vienā posmā no Kauņas līdz Latvijas robežai.
Starp Kauņu un Paņevežu pašlaik notiek “Rail Baltica” maģistrāles un inženierbūvju būvniecība 44,8 km garumā. Plānots, ka līdz šā gada beigām galvenās līnijas būvniecība notiks 114 km garumā, no 265 km posma, kas aptver 43% no visas dzelzceļa līnijas pirmās kārtas. “Rail Baltica” projekta pabeigšana ir plānota 2030.gadā.
