ASV un Krievijas sarunas par divpusējo attiecību jautājumu risināšanu no Stambulas tiks pārceltas uz Maskavu, valsts ziņu aģentūrai TASS pavēstīja jaunais Krievijas vēstnieks Vašingtonā Aleksandrs Darčijevs, trešdien, 11.jūnijā, vēsta “Reuters”.
“Līdz Krievijas un ASV attiecību atjaunošanai vēl tāls ceļš ejams,” vēstnieks sacīja TASS, piebilstot, ka attiecību atjaunošanu bremzē tā dēvētā ASV “dziļā valsts” un pret Krieviju noskaņotie “izspiedēji” Kongresā.
“Es varu apstiprināt, ka nākamās delegāciju sarunas notiks tuvākajā laikā Maskavā,” tika citēts Darčijevs.
Karš Ukrainā izraisīja lielāko konfliktu starp Maskavu un Rietumiem kopš Aukstā kara. Maskavas un Vašingtonas vadošie diplomāti jau iepriekš ir teikuši, ka neatceras, ka attiecības starp abām valstīm būtu bijušas sliktākas. ASV prezidenta Donalda Trampa komanda karu uzskata par cīņu starp ASV un Krieviju, un Tramps ir bieži brīdinājis, ka tas var pāraugt pasaules karā.
Tikmēr LRT ziņo, ka Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs valsts ziņu aģentūrai TASS sacīja, ka Maskava izbeigs karu Ukrainā pēc tam, kad NATO izvedīs karaspēku no Baltijas valstīm.
Rjabkovs pirmdien tika citēts, apgalvojot, ka Maskavas iebrukuma Ukrainā tā dēvētais pamatcēlonis ir NATO paplašināšanās uz austrumiem.
Par sarunām ar ASV atbildīgā amatpersona, šķiet, ir atgriezusies pie Kremļa pirms 2022.gada izvirzītā ultimāta NATO atkāpties līdz 1997.gada robežām.
Pirms pilna iebrukuma Ukainā Krievija bija pieprasījusi Ukrainai atdot ieročus, atteikties no plāniem pievienoties NATO un NATO izvest karaspēku no Austrumeiropas. Baltijas valstu amatpersonas uzskatīja, ka tas būtu varējis pavērt ceļu Krievijas iebrukumam Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
Pēc Krievijas agresijas 2014.gadā NATO kā preventīvu pasākumu uz Igauniju, Latviju un Lietuvu nosūtīja bataljonus, bet 2022.gadā, pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma, tika palielināts NATO karaspēka skaits visā Austrumeiropā.
Lasiet arī: Tallinas Krievu teātris mainīs nosaukumu
