Nedēļa Lietuvā | Atbalsta īpašas aģentūras izveidi migrantiem. Pie Krievijas vēstniecības notiek protesti

Seima spīkere aicina paplašināt NATO klātbūtni

Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) aicinājusi NATO paplašināt militāro klātbūtni reģionā, tādējādi reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā. Spīkere norādīja, ka Lietuva nevēlas kļūt par “nākamo Mariupoli vai Buču”. 2.jūnijā, tiekoties ar NATO valstu parlamentu priekšsēdētājiem, Čmilīte-Nilsena sacīja: “Mēs lūdzam, lai NATO kaujas grupas tiek paplašinātas līdz kaujas brigādēm; lai Baltijas valstīs tiktu izvietotas uzticamas NATO pretgaisa aizsardzības pozīcijas; lai palielinās Baltijas valstīs izvietotās tehnikas daudzums.”

Lietuva ievēlēta ANO Pasaules Tūrisma organizācijas izpildpadomē

Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija informējusi, ka Lietuva uz četriem gadiem ievēlēta ANO Pasaules Tūrisma organizācijas izpildpadomē. Aizklātā balsojumā no 11 Eiropas reģiona kandidātvalstīm tika izvēlētas piecas, un bez Lietuvas padomē ir arī Čehija, Itālija, Bulgārija un Azerbaidžāna. Lietuva bija vienīgā kandidāte no ziemeļvalstu un Baltijas reģiona, un pārstāvēs astoņas valstis, kas atrodas pie Baltijas jūras. ANO Pasaules Tūrisma organizācijā ir 160 dalībnieki, un 33 tiek ievēlēti izpildpadomē.

Seims atbalsta plānu izveidot īpašu aģentūru migrantiem

Seims ceturtdien, 1.jūnijā, devis sākotnējo piekrišanu labojumiem, kas vērsti uz esošās migrantu uzņemšanas un izmitināšanas sistēmas pārveidošanu, un tajos iekļauta arī īpašas aģentūras izveide, kas strādās ar šiem jautājumiem. Kopumā par Iekšlietu ministrijas sagatavoto likuma labojumu paketi balsoja 65 deputāti, desmit bija pret un 27 atturējās. Likumprojektu tālāk izskatīs Seima komisijas, un uz galējo izskatīšanu tas tiks atgriezts rudens sesijā. Jaunā aģentūra pārņems dažas no funkcijām, ko šobrīd pilda Lietuvas Robežsardze, tostarp migrantu nogādāšanu uz uzturēšanās vietām, izmitināšanas jautājumus, pamatvajadzību nodrošināšanu, veselības pārbaudes un aprūpi, un juridiskās palīdzības sniegšanu. Pašlaik apmēram 110 imigranti ir izmitināti robežsardzes centros, un vēl 40 mitinās patvēruma centros. Sagaidāms, ka aģentūra darbu varētu sākt 2024.gada 1.jūlijā.

Polijas aizliegums valstī iebraukt Baltkrievijas un Krievijas kravas auto nekaitēs Lietuvai

Polija lēmusi no 1.jūnija liegt iebraukšanu valstī Krievijas un Baltkrievijas kravas automašīnām, tomēr Lietuvas Loģistikas asociācijas prezidents Antans Šimelis (Antanas Šimelis) norādīja, ka tam nevajadzētu palielināt šo auto plūsmu Lietuvā. Lietuvas transporta un komunikācijas ministrs Marjus Skodis (Marius Skuodis) informēja, ka Lietuvā aizliegums nav iespējams sankciju izņēmumu dēļ, kas skar Kēnigsbergas koridoru. Polijas Iekšlietu ministrija sacījusi, ka aizlieguma mērķis ir stiprināt sankcijas, tomēr poļu presē izskanējušas versijas, ka tas ir atbildes solis uz poļu izcelsmes žurnālista Andžeja Počobuta (Andrzej Poczobut) notiesāšanu Blatkrievijā.

Pie Krievijas vēstniecības Viļņā sarīkots protests

1.jūnijā apmēram 50 cilvēki protestēja pie Krievijas vēstniecības Viļņā, lai izteiktu nosodījumu par Kremļa veikto ukraiņu bērnu deportāciju. Protests notika, lai atzīmētu Starptautisko Bērnu aizsardzības dienu. Protestētāji bija tinušies Ukrainas karogos un turēja plakātus, kuros pieprasīja beigt karu Ukrainā, sodīt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un izbeigt ukraiņu bērnu deportāciju. Kopš kara sākuma agresors pretlikumīgi no valsts izvedis tūkstošiem bērnu.

Lietuvas prezidents sveic jaunievēlēto Latvijas prezidentu

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) 31.maijā sveica jaunievēlēto Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču, un uzsvēra abu valstu saikni un kopīgās vērtības. Prezidenta preses dienesta publiskotajā relīzē Nausēda citēts, sakot: “Lietuvu un Latviju saista cieša draudzība, mums ir kopīga pieredze un vēsture, tuvas kultūras saiknes.” Nausēda arī uzsvēra Latvijas un Lietuvas vienādo attieksmi pret reģiona drošību un aizsardzību.

NATO samita laikā Lietuva atjaunos robežkontroli ar Latviju un Poliju

NATO samita laikā un dažas dienas pirms un pēc tā Lietuva uz laiku atjaunos robežkontroli uz Šengenas valstu iekšējām robežām. Robežkontrole būs spēkā no 8.00 7.jūlija rītā līdz 8.00 13.jūlija rītā. Robežkontrole būs spēka Lietuvas robežpārejas punktos ar Latviju un Poliju, kā arī lidostas un ostās, iebraucējiem no citām Šengenas valstīm. Iekšlietu ministrijas ierosinājums vēl jāapstiprina ministru kabinetam.

Telia Lietuva izveido centru cīņai ar kibernoziegumiem

Telekomunikāciju uzņēmums Telia Lietuva 30.maijā paziņoja, ka veido Digitālā progresa centru, lai izglītotu uzņēmējus un sabiedrību par digitālajiem noziegumiem un to, kā sevi no tiem pasargāt. Lēmums pieņemts pēc maija beigās notikušajiem uzbrukumiem lieliem Lietuvas uzņēmumiem un organizācijām, no kuriem daži nāca no Krievijas. Telia Lietuva norādīja, ka jaunais centrs organizēs un sniegs informāciju un zināšanas cilvēkiem un uzņēmumiem.

Policija iztaujā īru sievieti

Lietuvas policija 30.maijā uzklausīja īru sievietes liecību par iespējamiem ar narkotikām saistītiem noziegumiem un vardarbību, kas pastrādāta privātos pasākumos pirms un pēc Rammstein koncerta. Tas, vai tiks nopratināti Rammstein mūziķi, ir atkarīgs no policijas lēmuma par izmeklēšanas sākšanu. Ziņojums par iespējamo vardabību saņemts 23.maijā ap 1.36 naktī. Īriete informējusi, ka kāds sazāļojis viņas dzērienu un centies izvarot Rammstein koncerta laikā 22.maijā. Informācija nodota arī mediķiem.

Lietuva uzstāj, lai Minska slēdz atomreaktoru

Lietuvas Valsts Kodoldrošības inspekcija (VATESI) 29.maijā ziņoja, ka atjaunojusi lūgumus Minskai pārtraukt Astravjecas atomelektrostacijas 1.reaktora darbību un 2.reaktora būvniecību, kamēr nav novērstas visas drošības problēmas. Vēstulē Baltkrievijas Ārkārtas situāciju ministrijai VATESI atgādināja Baltkrievijas pusei, ka joprojām gaida atbildi uz jautājumiem par drošības situāciju. Saskaņā ar VATESI teikto, Astravjecas reaktorā vēl nav izpildītas visas drošības prasības un atrisinātas visas problēmas.

Sociāldemokrāti atbalsta ārkārtas vēlēšanas

Sociāldemokrātu partijas līdere Vilija Blinkevičūte (Vilija Blinkevičiūtė) norādījusi, ka partija atbalsta Tēvzemes savienības – Lietuvas kristīgo demokrātu (TS-LKD) ierosinājumu rīkot ārkārtas vēlēšanas. Konservatīvie ir iesnieguši rezolūciju, kurā norādīts, ka, virmojot šaubām par līdzekļu izlietojuma caurskatāmību, nepieciešams “pārstartēt” politisko sistēmu.

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas