Lietuvā ir atceltas īpašās prasības Ukrainas autovadītāju apliecībām, un likumdevēji lūguši Satversmes tiesu lemt par Stambulas konvencijas atbilstību Lietuvas konstitūcijai.
Lietuvas un Polijas prezidenti vēro militārās mācības Klaipēdā
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) un viņa poļu kolēģis Andžejs Duda (Andrzej Duda) piektdien, 7.jūlijā, Klaipēdā novērojuši NATO Speciālo uzdevumu spēku (SOF) mācības Strong & United 2023. Starptautiskajās mācībās piedalījās arī Lietuvas un Polijas SOF vienības, kas kopā trenējas, lai varētu atbildēt uz potenciālajiem draudiem dažādās situācijās. Programmā ietilpa darbs ar helikopteriem, motocikliem, kvadracikliem, īpašām laivām, kā arī tika izspēlēta ēkas ieņemšana.
LTG Cargo iegādāsies elektrolokomotīves par 100 miljoniem eiro
Lietuvas Dzelceļa kravu pārvadājumu atzars LTG Cargo trešdien, 5.jūlijā, informēja, ka pirmo reizi iegādāsies elektrolokomotīves, kas tiks izmantotas kravu pārvadāšanai starp Viļņu un Klaipēdu. Projektā plānots ieguldīt apmēram 100 miljonus eiro. Uzņēmums sācis starptautisku iepirkuma procedūru lokomotīvju, tehniskā atbalsta un rezerves daļu iegādei vismaz trim gadiem. Konkrēts lokomotīvju skaits būs zināms pēc sarunām ar piegādātājiem. Lietuvas Dzelzceļš jūnija beigās ziņoja, ka pasažieru pārvadājumu atzars LTG Link no Stadler Polska iegādājas 15 jaunus elektrovilcienus par kopēju summu 226,5 miljoni eiro.
Lietuviešu alfabētā neesoši latīņu alfabēta simboli pasēs atbilst konstitūcijai
Lietuvas Satversmes tiesa trešdien, 5.jūlijā, lēmusi, ka likumdošana, kas atļauj Lietuvas pilsoņu pasēs izmantot latīnu alfabēta simbolus, kas nav lietuviešu alfabētā, atbilst konstitūcijai. Tiesa izskatīja petīciju, kas lūdza izvērtēt šādu simbolu lietošanu. Petīciju bija parakstījuši 30 deputāti, galvenokārt no opozīcijas partijām. Likuma labojumi, kas ir spēkā kopš 2022.gada maija, ļauj atsevišķos gadījumos personu apliecinošos dokumentos lietot personvārdu oriģinālrakstību ar latīņu alfabēta burtiem bez diakritiskajām zīmēm, izmantojot simbolus “w”, “q” un “x”. Šo principu pielieto gadījumos, kad Lietuvas pilsonis pieņem dzīvesbiedra uzvārdu, un gadījumos, kad Lietuvas pilsoņa vecāku uzvārds oriģinālldokumentā rakstīts, izmantojot šos simbolus. Pēc likuma stāšanās spēkā atsevišķi Lietuvas pilsoņi ar poļu saknēm izmantoja iespēju mainīt uzvārda rakstību, viņu vidū arī Lietuvas tieslietu ministre Evelīna Dobrovoļska (Ewelina Dobrowolska).
Valdība atjaunina valsts robežaizsardzības plānu
Lietuvas valdība 5.jūlijā apstiprināja jauniem draudiem pieskaņoto robežaizsardzūbas plānu. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sniegto informāciju, nopietnu draudu gadījumā tas ļaus “laicīgi un operatīvi papildināt spēkus uz Lietuvas robežas bez vajadzības pēc papildus starpinstucionālas saskaņošanas”. Plānā noteikti kritēriji atbilstoši darudu līmenim, un tas, kurā brīdī un kādā apjomā iesaistās bruņotie spēki un citas atbildīgās institūcijas.
Valdība apstiprina stratēģiju sadarbībai ar Klusā okeāna reģionu
Valdība 5.jūlijā apstiprinājusi stratēģiju sadarbībai ar Klusā okeāna reģionu, lai stiprinātu Lietuvas attiecības ar Austrumāzijas sadarbības partneriem. Stratēģijā norādītas galvenās Lietuvas aktivitātes reģionā un svarīgākās prioritātes. Dokumentā norādīts, ka reģiona stratēģiskā nozīme un ietekme pasaules ģeopolitiskajos un ekonomiskajos procesos pēdējos gados ievērojami pieaugusi, un šīs izmaiņas atstāj tiešu iespaidu uz Lietuvu un Eiropas Savienību.
Atceltas papildus prasības ukraiņu autovadītājiem
Ukraiņiem vairs nebūs jākārto teorijas pārbaudes un praktiskie braukšanas pārbaudījumi, lai Ukrainā izdotās A un B kategorijas vadītāja apliecības nomainītu pret Lietuvā izdotām. Valdība 5.jūlijā apstiprināja atbilstošo vienošanos, ko Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agnė Bilotaitė) ar Ukrainas iekšlietu ministru Ihoru Kļimenko parakstīja jau 30.maijā Briselē. Iekšlietu ministrija norādījusi, ka vienošanās stāsties spēkā dažu mēnešu laikā, tiklīdz abas puses būs pabeigušas visas nepieciešamās procedūras.
Seima spīkere pieprasa deputāta impīčmentu
Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) 5.jūlijā sacīja, ka pret opozīcijas deputātu Remigiju Žemaitaiti (Remigijus Žemaitaitis) jāuzsāk impīčmenta procedūra, pat tad, ja viņš atvainosies par saviem antisemītiskajiem izteicieniem. Seima vadošo koalīcijas partiju vadītāji kopīgā paziņojumā norādījuši, ka Žemaitaiša paziņojumus var uzskatīt par amatpersonas zvēresta pārkāpumu, un aicinājuši viņu atzīt kļūdas un pirms NATO samita Viļņā publiski atvainoties. Ja Žemaitaitim neizdosies atvainoties, deputāti apsver iespēju sākt impīčmenta procedūru neatkarīgi no ģenerālprokuratūras izmeklēšanas rezultāta. Opozīcijas deputāts jūnijā savā Facebook kontā publicēja vairākas izteikti antisemītiskas piezīmes, kuras nosodījuši gan Lietuvas politiķi, gan ārvalstu diplomāti.
Likumdevēji sāk diskusiju par Stambulas konvenciju
Lietuvas parlaments 4.jīlijā sāka diskusijas par Stambulas konvencijas atbilstību Lietuvas satversmei. rezolūcijas uzmetums pirmajā lasījumā tika pieņemts ar 55 balsīm par, divām pret un četriem atturoties. Plānots, ka Seims prasīs Satversmes tiesai izvērtēt, vai Stambulas konvencijas nosacījumi attiecībā uz sociālajiem dzimumiem, vardarbību ģimenē un informācijas par dzimumu lomām iekļaušanu izglītības saturā ir atbilstoši Lietuvas pamatlikumam. Lietuva parakstīja Stambulas konvenciju jau 2013.gadā, tomēr Seims līdz šim nav to ratificējis. Lietuvas katoļu baznīca un atsevišķi politiķi uzskata, ka Stambulas konvencija varētu likt Lietuvai mainīt tās dzimtes konceptus un radīt nepieļaujamu attieksmi pret homoseksualitāti.
