Pagājušajā nedēļā premjerministre sacīja, ka viņas uzticība zemkopības ministram ir nelokāma; premjerministre, partiju līderi, uzņēmēji un arodbiedrības apsprieda aizsardzības finansējumu
ES iekšlietu komisāre Johansone apmeklē Lietuvu
Piektdien, 2.februārī, Lietuvu apmeklēja Eiropas Savienības (ES) iekšlietu komisāre Ilva Johansone (Ylva Johansson). Komisāre tikās ar premjerministri Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė) un pārrunāja drošības situāciju un ES solidaritāti ar Ukrainu, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Lietuvā. Johansone uzstājās arī starptautiskā konferencē par sievietēm tiesībaizsardzības jomā. Konferencē galvenā uzmanība tika pievērsta sieviešu lomai un dzimumu vienlīdzībai tiesībaizsardzības jomā, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu nelielajam skaitam vadošajos amatos.
Pirmie vācu karavīri, kas ieradīsies Lietuvā, īrēs mājokļus
Pirmie Vācijas brigādes karavīri, kas šogad ieradīsies Lietuvā, īrēs mājokļus no privātajiem izīrētājiem, taču Aizsardzības ministrija plāno ilgtermiņa risinājumus Vācijas karavīru un viņu ģimeņu izmitināšanai, ceturtdien, 1.februārī, paziņoja ministrija. Paredzams, ka Lietuvā ieradīsies vairāki tūkstoši Vācijas karavīru ar ģimenēm un dažāda vecuma bērniem, ziņo ministrija. Šos jautājumus ceturtdien, 1.februārī, apsprieda starpinstitūciju darba grupa, kurā ietilpst visu ministriju pārstāvji. Tā tika izveidota, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar civilo infrastruktūru un pakalpojumiem, kas nepieciešami plānotās Vācijas brigādes uzņemšanai.
Valsts drošības dienests klusē par bijušā Baltkrievijas policijas majora lietu
Lietuvas Valsts drošības departaments atturas komentēt, kā bijušais Baltkrievijas policijas majors Aleksandrs Macijevičs, kurš piedalījās protestētāju apspiešanā savā dzimtenē, ieguva pagaidu uzturēšanās atļauju Lietuvā. Tomēr izlūkdienests brīdina, ka straujais baltkrievu ieceļotāju kāpums rada papildu draudus un risku. “Valsts drošības departaments nekomentē atsevišķus gadījumus, tomēr atzīmē, ka vairākkārt ir brīdinājis par riskiem un draudiem, ko rada strauji pieaugošā personu ieceļošana no Baltkrievijas,” ceturtdien, 1.februārī, paziņoja dienests. Tajā teikts, ka, iespējams, daļa cilvēku, kas sniedz informāciju valsts iestādēm, cenšas slēpt informāciju par savām dienesta vai darba attiecībām. Pagājušajā gadā departaments draudu novērtēšanu veica kopumā 121 577 ārvalstu pilsoņiem un 1 415 gadījumos informēja Migrācijas departamentu par to, ka šo personu uzturēšanās Lietuvā rada draudus valsts drošībai.
Lietuva atver inovāciju centru ASV, Silīcija ielejā
Lietuva ir atvērusi inovāciju centru “InnoHub Lithuania” ASV, Silīcija ielejā. Ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite (Aušrinė Armonaitė) trešdien, 31.janvārī, paziņoja, ka jaunais centrs palīdzēs Lietuvas progresīvo tehnoloģiju izstrādātājiem nodibināt un veidot kontaktus ar partneriem ASV un palīdzēs eksportētājiem nostiprināties ASV tirgū. “”InnoHub Lithuania” kļūs par svarīgu saikni starp Lietuvas un ASV jaunuzņēmumiem un inovatoriem, palīdzēs izveidot konkrētus kontaktus un sniegs palīdzību Lietuvas augstvērtīgu produktu un pakalpojumu eksportam uz ASV,” paziņojumā citēta ministre. “InnoHub Lithuania” sniegs palīdzību Lietuvas augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un piesaistīs ASV mentorus, kas konsultēs Lietuvas inovāciju uzņēmumus. Tāpat tā organizēs konferences un izstādes.
Prezidents un ES Komisijas vadītājs apspriež lauksaimnieku prasības
Trešdien, 31.janvārī, Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) Briselē tikās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu (Ursula von der Leyen), lai apspriestu Lietuvas lauksaimnieku prasības. “Lauksaimniecības nozare ietekmē ļoti plašu cilvēku loku, tostarp patērētājus, rūpniecības un vides kopienas. Es uzsvēru, ka Lietuvā īpaši aktuāls ir jautājums par ilggadīgo zālāju atjaunošanu,” pēc tikšanās vietnē Facebook rakstīja Nausēda. Lietuvas lauksaimnieki Viļņā sarīkoja plašu protesta akciju, kurā cita starpā pieprasīja atcelt ES prasību atjaunot ilggadīgos zālājus – ilgāk nekā piecus gadus neapstrādātu zemi. Ja zālāji aizņem mazāk nekā 5% no kopējās aramzemes platības, lauksaimniekiem ir pienākums tos atjaunot. Lauksaimnieki apgalvo, ka tas ir milzīgs apgrūtinājums, jo zālāji ir jāuztur un tie nedod nekādu labumu lauksaimniecībai, kā rezultātā samazinās ražošana un konkurētspēja.
Tiesa pieprasa FNNT svītrot “Vydmantai Wind Park” no sankcionēto uzņēmumu saraksta
Lietuvas uzņēmums “Vydmantai Wind Park”, kas pieder Krievijas elektroenerģijas piegādātājam “Inter RAO Lietuva”, ir jāsvītro no Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta (FNNT) sastādītā uzņēmumu, kuriem piemēro sankcijas, saraksta, trešdien, 31.janvārī, paziņoja tiesas pārstāve Sigita Gamuleniene (Sigita Gamulenienė). FNNT 2022.gada maijā paziņoja, ka “Vydmantai Wind Park” līdzekļi ir iesaldēti saistībā ar sakariem ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Elektroenerģijas piegādātājs “Elektrum Lietuva” vēlāk lauza 2020.gada septembrī noslēgto līgumu ar “Vydmantai Wind Park”, un Lietuvas Apelācijas tiesa decembrī nolēma, ka “Elektrum Lietuva” to ir darījusi likumīgi.
Ētikas uzraugs konstatē, ka prezidents un vēstnieks Apvienotajā Karalistē ir nonākuši interešu konfliktā
Valsts prezidents Gitans Nausēda un Lietuvas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Eitvīds Bajarūns (Eitvydas Bajarūnas) nonākuši interešu konflikta situācijā, kad vēstniecība apmaksājusi viņu biļetes uz mūziklu Londonā, otrdien, 30.janvārī, nolēma Galvenā amatpersonu ētikas komisija (VTEK). Komisija konstatēja, ka Nausēdas un Bajarūna iestādes apmeklējums bija privāta rakstura un ka izdevumus sedza vēstniecība. Pēc izmeklēšanas uzraugs secināja, ka Nausēda “izmantoja savu statusu un amatu personiskā labuma gūšanai” un ka viņam un viņa sievai iegādātās biļetes bija “nelikumīga dāvana”, ko aizliedz Publisko un privāto interešu saskaņošanas likums. VTEK norādīja, ka Bajarūns ir pārkāpis likuma noteikumus, kas viņam uzliek atbildību, veikt savus amata pienākumus objektīvi, godprātīgi un pienācīgi. Šie noteikumi arī aizliedz izmantot dienesta stāvokli un oficiālo statusu personiskā labuma gūšanai, kā arī izmantot un pilnvarot citas personas izmantot valsts vai pašvaldības īpašumu ar dienesta pienākumiem nesaistītām darbībām.
Premjerministre saka, ka uzticas zemkopības ministram
Premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) otrdien, 30.janvārī, paziņoja, ka viņa uzticas zemkopības ministram Ķēstutim Navickam (Kestutis Navickas) pēc pagājušajā nedēļā notikušā lauksaimnieku protesta pret valdības lauksaimniecības politiku. “Šobrīd es noteikti neredzu iemeslu izteikt neuzticību ministram,” viņa sacīja “LRT Radio”. Šimonīte norādīja, ka lauksaimnieku izvirzītie jautājumi bija par Eiropas Zaļā darījuma politiku, nevis par Zemkopības ministrijas kompetenci. Premjerministre norāda, ka pašreizējās problēmas daļēji radušās tāpēc, ka gadiem ilgi atbalsts un palīdzība tika vērsta uz augkopības nozari, kas, pēc premjerministres domām, būtiski ietekmē vidi. Protestējošie lauksaimnieki pieprasīja, lai valdība atceļ akcīzes nodokļa paaugstināšanu sašķidrinātajai naftas gāzei, kas ir spēkā kopš 1.janvāra, un atgriež samazināto akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai viņu kravas auto. Viņi izvirzīja arī citus jautājumus, tostarp par ilggadīgo zālāju atjaunošanu, aizsargājamo teritoriju paplašināšanu un krīzi piena nozarē.
Lietuva vēl nav pieņēmusi lēmumu par finansējumu ANO Palestīnas bēgļu aģentūrai
Lietuva pagaidām nepieņems lēmumu par finansējumu ANO Palestīniešu bēgļu aģentūrai UNRWA, ņemot vērā izmeklēšanu saistībā ar Izraēlas apsūdzībām par to, ka daži tās darbinieki bijuši iesaistīti “Hamās” 7.oktobra uzbrukumā Izraēlai. Ministrs šo komentāru sniedza pirmdien, 29.janvārī, pēc tam, kad vairākas atbalsta sniedzējvalstis apturēja finansējumu UNRWA saistībā ar šīm apsūdzībām. Pēc Landsberģa (Landsbergis) teiktā, ja Lietuvai būs jāpieņem lēmums pirms izmeklēšanas beigām, tā apturēs finansējumu. Ārlietu ministrs apgalvo, ka Lietuva savu nostāju šajā jautājumā saskaņo ar pārējām Baltijas valstīm. Lietuva bēgļu aģentūrai parasti piešķir aptuveni 100 000 eiro, sacīja ministrs.
Premjerministre, partiju līderi, uzņēmēji un arodbiedrības diskutē par finansējumu aizsardzības nozarei
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte pirmdien, 29.janvārī, tikās ar politisko partiju līderiem, uzņēmējiem un arodbiedrību pārstāvjiem, lai apspriestu aizsardzības finansējumu. Aizsardzības finansējuma nepieciešamība pieaug sakarā ar Lietuvas plāniem līdz 2030.gadam izveidot vieglo kājnieku divīziju un iesaukt vairāk karavīru. Premjerministre sacīja, ka bruņoto spēku paplašināšanas plāniem būs nepieciešams papildu finansējums aptuveni 0,4-0,5% apmērā no IKP papildus 2,52% no IKP, par ko pašlaik vienojušās politiskās partijas. Viens no apsvērtajiem variantiem ir aizsardzības nodoklis. Prezidents Gitans Nausēda un dažas partijas iebilst pret PVN paaugstināšanu, lai palielinātu finansējumu aizsardzības nozarei. Prezidents apgalvo, ka šāds aizsardzības finansēšanas modelis palielinātu nodokļu slogu iedzīvotājiem un to varētu apsvērt tikai tad, ja vienlaikus tiktu ieviesti PVN atbrīvojumi un samazinājumi.
