Prezidents Nausēda Trampa izteikumus par Grenlandi nosauc par nepieņemamiem; Lietuvā ieradās jauna 50 vieglo taktisko transportlīdzekļu (JLTV) partija
“Wizz Air” atsāks lidojumus no Viļņas uz Telavivu
Ungārijas zemo izmaksu aviosabiedrība “Wizz Air” atsāk lidojumus no Viļņas uz Telavivu, kas tika pārtraukti pagājušā gada oktobrī. Aviokompānija ceturtdien, 16.janvārī, paziņoja, ka lidojumi tiks veikti trīs reizes nedēļā – trešdienās, piektdienās un svētdienās. Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad Izraēla un palestīniešu kaujinieku grupējums “Hamās” trešdien, 15.janvārī, panāca vienošanos par ķīlnieku atbrīvošanu un uguns pārtraukšanu Gazas joslā.
Lietuvas robežsargi baltkrievam uzliek naudas sodu
Lietuvas robežsargi Medininku robežkontroles punktā aizturēja vēl vienu baltkrievu par aizliegtu simbolu atklātu rādīšanu, trešdien, 15.janvārī, paziņoja Valsts robežsardzes dienests. Otrdien, 14.janvārī, robežsargi pārbaudīja to personu un automašīnu dokumentus, kas brauca no Lietuvas uz Baltkrieviju. To vidū bija “Volkswagen Caravelle” ar Baltkrievijas numura zīmēm, kuru vadīja 62 gadus vecs Baltkrievijas pilsonis, kuram bija pagaidu uzturēšanās atļauja Lietuvā līdz augustam. Viņa dokumenti bija kārtībā, taču robežsargi pamanīja uz automašīnas salona spoguļa karājamies skaidri redzamu vimpeli, kas saistīts ar bijušās Padomju Savienības desanta karaspēku. Starp citiem padomju simboliem uz tā bija arī divkrāsaina Svētā Georga lentīte un padomju karogs. Lietuvā ir aizliegts publiski rādīt padomju simboliku. Rezultātā robežsargi Baltkrievijas pilsonim uzlika 150 eiro naudas sodu un konfiscēja nozīmīti. Tikai pēc tam baltkrievam ļāva doties uz savu valsti.
Lietuva NATO misijai Baltijas jūrā piešķir divus kuģus
Lietuvas Jūras spēki ir norīkojuši divus kuģus NATO kritiskās infrastruktūras aizsardzības operācijai Baltijas jūrā, un trešdien, 15.janvārī, tie izbrauca, paziņoja Lietuvas armija. NATO operācijas “Baltic Sentry” rīcības plāna ietvaros Baltijas jūrā tika aktivizēts pretmīnu kugis un patruļkuģis, un tie devās uz Baltijas jūru, informēja armija. Operācijas laikā Lietuvas kuģi veiks patrulēšanas un novērošanas uzdevumus, cieši sadarbosies ar NATO sabiedroto spēkiem un izmantos modernās tehnoloģijas, lai operatīvi atklātu un novērstu iespējamos draudus. NATO operācija tiek īstenota, reaģējot uz konstatētajiem bojājumiem zemūdens kabeļos starp Igauniju un Somiju, lai novērstu iespējamus mēģinājumus sabojāt zemūdens infrastruktūru un stiprinātu reģionālo drošību pēc tam, kad Baltijas jūrā tika bojāts viens elektrības un četri telekomunikāciju kabeļi.
Ministrija izskatīs ASV lēmumu ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Lietuvu
Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministrs Luks Savicks (Lukas Savickas) trešdien, 15.janvārī, paziņoja, ka viņš izskatīs ASV neseno lēmumu iekļaut Lietuvu to valstu vidū, uz kurām attieksies mākslīgā intelekta (MI) mikroshēmu eksporta ierobežojumi. “Es vēl pilnībā nesaprotu, kāpēc ASV ir pieņēmusi šādu lēmumu. Rīt man būs iespēja par to parunāt ar ASV vēstnieku, un uzzināt, kāds ir šā lēmuma pamatojums (…). Visus lēmumus var pieņemt, mainīt, atcelt. Tas ir jautājums, kas tiek risināts divpusēji,” Savicks sacīja žurnālistiem. Tomēr, pēc viņa teiktā, Lietuvas uzņēmējdarbības pārstāvji līdz šim nav norādījuši, ka ASV lēmums tos būtiski ietekmēs. Lietuva ir pielikusi politiskas pūles, lai parādītu savu “pret Ķīnu vērsto nostāju”, un ir sadarbojusies ar Taivānu, taču ar to, šķiet, nepietiek, lai radītu atbilstošu tēlu, ziņu portālam “15min.lt” sacīja politologs Toms Janeļūns (Tomas Janeliūnas). Tāpat viņš norādīja, ka ASV lēmums varētu būt saistīts ar sankciju apiešanas risku, jo Baltijas valstis tiek saistītas ar reeksportu uz Krieviju un Vidusāziju.
Augstākā tiesa lemj par to, vai prezidents var apstiprināt nepilnīgu Ministru kabinetu
Lietuvas Konstitucionālā tiesa trešdien, 15.janvārī, piekrita izskatīt opozīcijas lūgumrakstu, kurā apšaubīts prezidenta Gitana Nausēdas (Gitanas Nausėda) izdotais dekrēts par Ministru kabineta apstiprināšanu nepilnā sastāvā un tā konstitucionalitāte. Lūgumrakstu iesniedza grupa konservatīvo likumdevēju pēc tam, kad Nausēda apstiprināja sociāldemokrātu premjerministra Gintauta Palucka (Gintautas Paluckas) kabinetu, kura sastāvā bija 12 ministri 14 ministru vietā. Opozīcijas deputāti vēlas noskaidrot, cik ministru ir nepieciešams, lai valdība būtu leģitīma. Viņi apgalvo, ka nepilnīga Ministru kabineta izveide apdraud ministru iecelšanai noteiktos termiņus, tādējādi potenciāli radot priekšnoteikumus konstitucionālā atbildīgas pārvaldības principa pārkāpšanai. Viņi arī norāda, ka Konstitūcijā nav noteikts termiņš, kādā jāaizpilda atlikušie amati jaunizveidotajā valdībā. Pieprasījuma iesniedzēji lūdz tiesu pārbaudīt, vai sākotnēji iecelt tikai daļu Ministru kabineta locekļu ir pretrunā šim noteikumam, kā arī konstitucionālajiem tiesiskuma un atbildīgas pārvaldības principiem.
Lietuvā ierodas jauna 50 JLTV partija
Aizsardzības ministrija trešdien, 15.janvārī, paziņoja, ka Lietuvā janvārī ieradusies jauna 50 ASV ražotu vieglo taktisko transportlīdzekļu (JLTV) partija. Lietuvas bruņotajiem spēkiem kopumā būs 500 JLTV, tiklīdz šogad tiks piegādātas atlikušās ASV ražotās mašīnas, teikts paziņojumā presei. JLTV iepirkums sākās 2019.gadā, kad Aizsardzības ministrija parakstīja līgumu ar ASV valdību. Projekta pirmais posms tika pabeigts pagājušajā gadā, kad Lietuvas bruņotajiem spēkiem tika piegādāti 200 transportlīdzekļu. Otrajā posmā ASV uzņēmums “Oshkosh Defence” saskaņā ar 2022.gadā parakstīto līgumu Lietuvas bruņotajiem spēkiem kopumā saražos 300 JLTV. Militārie spēki ir paziņojuši, ka jau ir saņēmuši divas otrās fāzes piegādes, kas ietver attiecīgi 35 un aptuveni 150 JLTV. Saskaņā ar līgumu atlikušie transportlīdzekļi ir jāpiegādā līdz šā gada beigām.
Lietuvas Lauksaimnieki un zaļie pievienojas Eiropas Konservatīvajiem un reformistiem
Lietuvas Lauksaimnieku un zaļo savienība (LLZS) ir kļuvusi par Eiropas Konservatīvo un reformistu partijas biedru. Šo soli otrdien, 14.janvārī, Briselē vienbalsīgi apstiprināja ECR padome, informēja LLZS. Tās līderis Ramūns Karbauskis (Ramūnas Karbauskis) apgalvo, ka šis lēmums apliecina uzticību LLZS, piebilstot, ka šī partija ir pierādījusi sevi kā uzticamu un līdzvērtīgu spēlētāju Eiropas politikā. Bijušais Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis (Mateusz Morawiecki) otrdien pārņēma arī ECR vadību, nomainot Itālijas premjerministri Džordžiju Meloni (Giorgia Meloni). ECR Eiropas Parlamentā ir 80 deputāti, un tā ir ceturtā lielākā grupa. ECR apvieno 21 politisko partiju no 19 Eiropas valstīm.
Lietuva neizslēdz karaspēka nosūtīšanu uz Kijivu, ja tā to lūgs
Ja Kijiva pieprasītu dažu Rietumvalstu, tostarp Lietuvas, karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, Viļņa šo jautājumu pārrunātu ar sabiedrotajiem, otrdien, 14.janvārī, paziņoja ārlietu ministrs Ķēstutis Budris (Kęstutis Budrys). “Mēs runātu ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem par to, kā tas varētu izskatīties, un mēs runātu ar Ukrainu par to, kā tas varētu izskatīties. Atgādināšu, ka pēc Parīzes samita, kad prezidents (Emanuels) Makrons aicināja Lietuvas prezidentu cita starpā apspriest iniciatīvu paplašināt militāro iesaisti Ukrainā dažādās formās, Lietuva neizslēdza šādu iespēju,” Lietuvas augstākais diplomāts sacīja LRT televīzijas raidījumam. Budris norādīja, ka Lietuva šajā reģionā ir drošības sniedzēja, ieguldot ne tikai diplomātisko, bet arī citu līdzekļu palīdzību.
Sabiedriskās drošības dienests uzsāk “LitPOL Link” infrastruktūras aizsardzību
Lietuvas Sabiedriskās drošības dienests (SSD) otrdien, 14.janvārī, sāka sargāt “LitPol Link” elektroenerģijas starpsavienojuma ar Poliju sadales punktu un transformatoru apakšstaciju Alītā, caur kuru Baltijas valstu elektrotīkli februārī tiks sinhronizēti ar kontinentālās Eiropas tīklu. Sākotnēji bija plānots, ka SSD pārņems šo objektu aizsardzību no privāta apsardzes uzņēmuma aprīlī. Tomēr janvāra sākumā Ministru kabinets steidzami apstiprināja Iekšlietu ministrijas priekšlikumu paātrināt šo pāreju. Šis solis tika veikts pirms 8.februārī plānotās Baltijas tīklu atslēgšanas no Krievijas kontrolētās IPS/UPS sistēmas un sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas tīklu. Tas atspoguļo arī pastiprinātas bažas par drošību Baltijas jūras reģionā pēc incidentiem, kuros tika bojāti elektrības un telekomunikāciju kabeļi.
Lietuvas līderi nav uzaicināti uz Trampa inaugurāciju
Lietuvas vadītāji nepiedalīsies nākamnedēļ gaidāmajā ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) inaugurācijā, pirmdien, 13.janvārī, paziņoja prezidenta kanceleja. Trampa preses pārstāve Karolīna Līvita (Caroline Leavitt) iepriekš paziņoja, ka uz ceremoniju ir uzaicināti citi ārvalstu līderi. Sagaidāms, ka pasākumā piedalīsies Itālijas un Ungārijas premjerministri un Argentīnas prezidents. Trampa inaugurācija Vašingtonā notiks 20.janvārī.
Prezidents Trampa piezīmes par Grenlandi sauc par nepieņemamām
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pirmdien, 13.janvārī, nosauca jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus par Grenlandes pārņemšanu par nepieņemamiem un aicināja ievērot suverenitāti. “Pagaidām mēs redzam izteikumus, kas apšauba valsts robežas. Tas 21.gadsimtā nav pieņemami. Ja nemaldos, 19.gadsimts bija pēdējais, kad teritorijas tika pirktas un pārdotas,” Nausēda sacīja žurnālistiem. “Mēs dzīvojam 21.gadsimtā, un mums ir jārespektē teritoriālā integritāte un suverenitāte, jo īpaši globāli atzītu valstu, kas ievēro demokrātijas principus. Tāpēc uzskatīsim to par pārpratumu,” viņš teica.
